tv3.lv

RTU zinātnieki izstrādā un licencē tehnoloģiju dabīgam termoiepakojumam

2021. gada 2. decembrī 7:00

Lai aizvietotu dabai kaitīgo polistirolu, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki strādā pie dabīga termoiepakojuma materiāla, kas izmantojams preču transportēšanā, jo pasargā no temperatūras svārstībām un no mehāniskiem bojājumiem, vēsta “900 sekundes”.

RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētniece Ilze Vamža iepazīstina “900 sekundes” ar dabai draudzīgu termoiepakojumu. Šīs plāksnes darbojas kā drošības spilveni un transportēšanas laikā pasargā produktus, kam nepieciešams noteikts temperatūras režīms.

Inese Vamža, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētniece

“Tas ir kā spilveni, kuros varam iepolsterēt visus savus produktus, kurus pārvadājam. Tas, uz ko mēs skatāmies, biomedicīna varētu būt vai farmācija, kur ir nepieciešams šādu temperatūru jutīgu produktu pārvadāšana. Šeit mums ir aukstuma elementi.”

Šie spilveni temperatūru arī notur, lai tā būtu nemainīga. Dabai draudzīgais termoiepakojums ir alternatīva plaši izmantotajam putustirolam.

Inese Vamža, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētniece

“Tas ir polimērs, kas sadalās, bet tas sadalās līdz mikroplastmasai. Mums vajadzētu viņu dabūt projām no dabas, bet diemžēl tas nav iespējams, tāpēc ka tas kļūst par mazām bumbiņām, kas atkal sadalās līdz mikroplastmasai, kuru šobrīd nevaram dabūt projām.”

Tāpēc pirms trim gadiem RTU zinātnieki sākuši darbu pie videi draudzīga termoizolācijas materiāla.

Dabīgo termoiepakojumu izgatavo no mežizstrādes atlikumiem, kas sastāv no skujām, mizām, skaidām, kā arī no citiem lauksaimniecības atlikumiem un pat invazīviem augiem, kā Kanādas zeltslotiņas.

Pirms testiem siltumkamerā jauno materiālu iesaiņo papīrā, liek kastē un tad pārbauda termoiepakojuma spējas saglabāt vēsumu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Tad, kad mēs redzam, ka siltumvadītspējas sasniedz tādu, kas mums jau šķiet piemērota, ko varam pielīdzināt putustirolam, tad izgatavojam lielāku kasti un varam pārbaudīt klimata kamerā. Patlaban tas sanācis virs 50 stundām. Tas nozīmē, ka vismaz divas diennaktis var noturēt temperatūru šajā robežā līdz astoņiem grādiem,” RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētniece Inese Vamža.

Bet galvenā ziņa ir, ka šīs plāksnes pēc izmantošanas pilnībā sadalās. Zinātnieku veikumu jau licencējuši divi Latvijas uzņēmumi.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm