tv3.lv

Uzzini, kādi interesanti dabas atradumi pērn konstatēti Latvijas valsts mežos

AS “Latvijas valsts meži” vides ekspertiem pērn izdevies fiksēt vairākas retu sugu atradnes un neparastas augu sugas.

22. janvārī 8:40

1.Melnalkšņu staignājos un purvainos bērzu mežos aug sūna, smaržīgā zemessomenīte (Geocalyx graveolens).

Pieskaroties šai sūnai, izdalās tai raksturīgais terpentīna aromāts. Pērn, vides eksperte Ilze Kukāre, apsekojot pārbūvējamo meža ceļu un izvērtējot grāvju pārtīrīšanas ietekmi Rietumvidzemē, atrada jaunu vēl neuzkartētu purvaina meža biotopu un zemessomenītes atradni.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

2. Ķērpis – asinssārtais mikoblasts (Mycoblastus sanguineus)

Viens no krāšņākajiem atradumiem pērn ir asinssārtais mikoblasts Ainažu apkārtnē, kur tas auga netālu no citiem reti sastopamiem ķērpjiem – zvīņainās telotrēmas (Thleotrema lepadinum), kaķpēdiņu artonijas (Arthonia leucopellea) un parastā plaušķērpja (Lobaria pulmonaria).

Ja pārējie ķērpji konstatēti aizsargājamā biotopā, kur noteikts mežsaimnieciskās darbības aizliegums, tad mikoblastu Kukārei izdevies atrast uz nogabala robežas netālu no sagatavotas cirsmas. Tajā bija iekrituši lieli bērzi, uz kuriem mikoblasts auga 2-3 metru augstumā, ko uz stāvoša koka būtu grūti pamanīt.

Lai nodrošinātu mikoblasta aizsardzību, atradnes tuvumā esošajā cirsmā saglabājamo koku grupa ieplānota tā, lai atradnē saglabātu esošo mikroklimatu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

3. Retas sēnes

Pērn Latvijas valsts mežos vides ekspertiem izdevies uziet arī vairākas retas sēnes. Tā, piemēram, apsekojot aizsargājamās teritorijas Dienvidkurzemes reģionā melnalkšņu jaunaudzē, LVM vides plānošanas speciālistes Solvitas Reines uzmanību piesaistījusi kāda piepe koši sarkanīgā krāsā. Tā izrādījusies reti sastopamā lakas plakanpiepe (Ganoderma lucidum), kas augusi uz veca, satrupējuša melnalkšņa celma. Šī ir jau otrā vides plānošanas speciālistes konstatētā lakas plakanpiepes atradne LVM Dienvidkurzemes reģionā.

Lakas plakanpiepe ir reti sastopama piepe Latvijā un tā ir iekļauta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Tās lielākoties aug uz lapkoku celmiem vasarā un rudenī, reizēm turpina augt arī nākamā un pat aiznākamā gada sezonā. Lakas plakanpiepes cepurīti klāj ciets, lakai līdzīgs slānis, kurš dara to izteikti spīdīgu gan mitrumā, gan sausumā.

Savukārt LVM vides eksperte Dace Kroģere, pārbaudot vismaz 30 gadus vecus datus, pērn vasarā pašā Latvijas – Lietuvas pierobežā konstatēja vērienīgu ļoti retās un īpaši aizsargājamās augu sugas lielās zvaigznītes (Astrantia major) atradni. Aptuveni 3,5 ha platībā uzskatīti teju 500 eksemplāri, bet domājams, ka atradnes kopējā platība varētu būt vairāk nekā 14 hektāri.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Lielā zvaigznīte savulaik audzēta parkos un dārzos, un daudzās vietās pārgājusi savvaļā kā savvaļas augs, bet dabiskās atradnes Latvijā sastopamas ārkārtīgi reti.

Vietās, kur atrod dabas vērtības, tiek izveidoti laukumi, kas ietver gan sugas atradni, gan piemēroto mežu ap to, kā teritoriju sugas aizsardzībai, kurā mežsaimnieciskā darbība netiks plānota. Nozīmīgākie atradumi tiks publicēti LVM ikgadējā Vides pārskatā.

Tāpat pagājušā gada vasarā LVM valdījumā esošajās zemēs uzņēmuma vides plānošanas speciālistam izdevies atrast divas jaunas medicīnas dēļu atradnes

4. Jaunas medicīniskās dēles atradnes

“Viena no jaunajām atradnēm ir dabas liegumā “Ašu purvs” Alūksnes novadā, bet otra – dabas liegumā “Bardinska ezers” Daugavpils apkārtnē. Lai gan atradumi nemaina kopējos priekšstatus par medicīnas dēļu izplatību Latvijā, tomēr jaunas atradnes, tai skaitā īpaši aizsargājamās teritorijās, ir labas ziņas – Latvijas populācija ir lielāka, nekā bija zināms līdz šim,” skaidro LVM vides plānošanas speciālists Mārtiņš Kalniņš.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Mūsdienās no medicīnas dēles agrākās plašās un daudzskaitlīgās populācijas Eiropā ir  atlikušas tikai nelielas, fragmentētas nelielas populācijas. Lielākajā daļā Eiropas valstu medicīnas dēle tiek uzskatīta par apdraudētu vai izzūdošu dzīvnieku sugu.

Medicīnas dēle (Hirudo medicinalis) ir bezmugurkaulnieks, kas apdzīvo saldūdens  ūdenstilpes – gan lauksaimniecības vidē, gan daļēji dabiskā, gan dabiskā vidē un dažādās  ekosistēmās – mežos, pļavās, purvos. Medicīnas dēles barojas ar zīdītāju, ūdensputnu, retāk – zivju asinīm. Medicīnas dēle ir mazkustīga, bet, pamanot medījumu, rāpo vai aktīvi un ātri peld. Atkarībā no vides mitruma var pārvarēt nelielus attālumus arī pa sauszemi.

Medicīnas dēles areāls sniedzas no Pireneju un Apenīnu pussalām Rietumeiropā līdz Urālu kalniem Eiropas austrumos. Latvijā medicīnas dēle ir sastopama ezeros, vecupēs, dīķos un, atsevišķos gadījumos, arī nelielās ūdenstilpēs gandrīz visā Latvijas teritorijā.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm