Notekūdens attīrīšanas iekārtas rada risku videi 28 vietās Latvijā

13% notekūdeņu Latvijā nav attīrīti vai attīrīti nepietiekami. Gada laikā šis vidi piesārņojošais apjoms ir tikpat liels kā, piemēram, Babītes ezers. Valsts vides dienests pēc veiktajiem testiem secina, ka problēmas ir ar vismaz 30 attīrīšanas iekārtām. Fosfors veicina upju un ezeru aizaugšanu, ķīmiskās vielas skādē zivīm.

Siguldas novada Turaidas daudzdzīvokļu namu notekūdeņu attīrīšanas iekārta dažkārt īsti nedarbojas. Valsts vides dienestam bažas par piesārņojuma noplūšanu dabā.

Dodoties pastaigā pa Gaujas senleju un ieraugot šādu ūdens izteku, noteikti nevajadzētu ne padzerties, ne mazgāt seju. Šis ir nepietiekami attīrīts notekūdens no vietējā Turaidas ciema.

Attīrīšanas iekārtas par videi nedrošām atzītas 28 Latvijas vietās, piesārņojot strautus, upes, ezerus, meliorācijas grāvjus. Iemesli – iekārtas novecojušas, tehniski sliktā stāvoklī, trūkst jauda. Problēmas lielākoties lauku ciematos. Tur iekārtas no padomju gadiem, un pašvaldība nav spējusi vai vēlējusies piesaistīt Eiropas naudu jaunu izbūvei. Pie vainas arī ražojošie uzņēmumi, kas izlaiž ārā vāji attīrītus notekūdeņus.

Kalvis Avotiņš
VVD Lielrīgas reģionālās pārvaldes direktors

“Ražojošo uzņēmumu notekūdeņi ir agresīvāki. Ir ļoti liela iespējamība, ka produkcijas ražošanas ciklā piesārņojums, ķīmiskās vielas var nonākt vidē. Viena no problēmu vietām, kas mums jau ir ilgstoši, Olaines attīrīšanas iekārtas, kas pieņem ne tikai komunālos sadzīves notekūdeņus, bet arī pieņem ražošanas notekūdeņus. Sods patiešām nav liels, nav motivējošs.”

Vides dienesta vadītāja saka – samaksāt 2800 eiro maksimālo administratīvo sodu un dabas resursa nodokļa paaugstināto likmi uzņēmējiem vienalga esot lētāk nekā ražotnē izveidot kaut vai priekšattīrīšanas sistēmu. Pretī sevišķi sparojas piena ražotāji, dārzeņu apstrādātāji.

Lēdurga – ciems starp Limbažiem un Siguldu. Šeit lopkautuves un gaļas pārstrādes notekūdeņu problemātika bija tik liela, ka Valsts vides dienests piemēroja cita veida sankciju – ražošanas apturēšana līdz brīdim, kamēr uzstāda atbilstošas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Uzņēmējam tas prasīja piecus mēnešus, izmaksāja simtiem tūkstošu eiro.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Savukārt cepumu ražotājs “Adugs” Līvānos iedzīvojies pat kriminālatbildībā. To uz saviem pleciem iznes uzņēmuma valdes loceklis.

Elita Baklāne-Ansberga
Valsts vides dienesta ģenerāldirektore

“Kliedzošākajos pārkāpumos varam runāt pat par kriminālsodu. Šogad tas ir vēsturē pirmais gadījumā, kad pirmajā instancē tiesa pieņēmusi lēmumu par kriminālsodu naudas soda veidā. Tas ir par ilgstošu, no 2016. līdz 2019. gadam, pilnībā neattīrītu notekūdeņu novadīšanu vidē.”

Kad Valsts vides dienests melnajā sarakstā iekļauj pašvaldībām piederošās notekūdens attīrīšanas iekārtas, drīz vien sākoties virzība situācijas uzlabošanā.

Žurnālists
Uzdod neērtus un kritiskus jautājumus, izgaismo nejēdzības un neizpildītos solījumus, liek atbildēt par sabiedrības līdzekļu racionālu izlietojumu. Eksperimentālists ar skaidru redzējumu par modernas formas stāstiem.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm