Gandrīz miljonam lašu mazuļu tiek nogrieztas taukspuras

Teju miljonam lašu mazuļu nogrieztas taukspuras. Tas tiek veikts zinātniskajā zivjaudzētavā Doles salā. Zinātnieki apgalvo, ka lašu mazuļi saņem anestēziju un nelielās operācijas laikā sāpes nejūt. To, kāpēc mazajiem lasīšiem tiek veikta minētā operācija, skaidro TV3 raidījums “900 sekundes”.

Šie zivju mazuļi pat nenojauš, ka viņi pavisam drīz, pārfrāzējot dakteru terminoloģiju, nonāks zem šķēres.

“Lašiem ir tādas specifiska spuriņa – taukspura. To var nogriezt, tas viņiem neko nekaitē, viņi var tālāk normāli dzīvot,” skaidro BIOR vadošā pētniece Ruta Medne.

Zinātniece skaidro, ka mazā taukspura atrodas uz zivs muguras, ilggadēji pētījumi pierāda, ka lasis bez taukspuras dzīvo tikpat labi un pilnvērtīgi kā ar taukspuru.

“Ir muguras spura, kuru visi zinām, tā ir liela un skaista un starp muguras spuru un asti ir neliels veidojums – taukspura. Taukspuras nogriešana neko par sliktu neietekmē, ” norāda zinātniece.

Pirms nelielās spuras nošķērēšanas aptuveni gadu vecie lašu mazuļi tiek likti īpašā bļodā. Tajā ūdenim ir piejaukta klāt viela, kas uz zivīm iedarbojas iemidzinoši un kā pretsāpju līdzeklis.

“Šī ir narkoze. Bļodā ir narkozes šķīdums noteiktā koncentrācijā. Tā zivis aizmieg un nejūt to manipulāciju, kas tiek veikta. Viņām nesāp, viņas ir ļoti mierīgas. Viņas nav mirušas, viņas ir aizmigušas,” skaidro zinātniece.

Pēc narkozes saņemšanas un taukspuras nogriešanas jaunais lasītis tiek ielaists vannā ar tīru no Daugavas ņemtu ūdeni.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Viss aprakstītais process ar narkozi un taukspuras griešanu tiek darīts, lai licencētie makšķernieki Daugavā varētu atšķirt zivjaudzētavas lašus no dabīgi augušajiem. Jau pavasarī šīe jaunie laši tiks ielaisti Daugavā.

“Tad, kad viņi izaugs un atgriezīsies upē, viņus varēs ķert un makšķernieki varēs paturēt, bet drīkst paturēt lasi, kuram ir nogriezta taukspura,” norāda Ruta Medne.

Tāpat kā Latvijas zinātnieki, taukspuras jaunajiem lašiem griež teju visās Baltijas jūras apkārtnes valstīs. Atbilstoši Eiropas komisijas prasībai tas jādara arī Lietuvā, kur līdz šim minētās manipulācijas netika veiktas.

Tāpēc lietuviešu delegācija apmeklēja Doles salas zivjaudzētavu, kur pārņēma taukspuru griešanas procesa nianses.

“Taukspuru nogriešana ir saistīta ar veselu virkni prasību. Kā to zivi sagatavot, kā iemidzināt, uzmanīgi nogriezt spuru, to jāveic ātri, lai zivs izaugtu veselīga,” skaidro ietuvas lauksaimniecības ministrijas pārstāvis Valdas Gečis.

Lietuvā arī krietni mazākos apjomos audzē lašus zivjaudzētavās. Viņiem tas nav tik ļoti nepieciešams, jo viņi savukārt Latvijai ir priekšā zivju ceļu veidošanā apkārt dambjiem un hidroelektrostacijām. Latvijā šī pieeja stipri iekavēta.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm