tv3.lv

Dodoties pēc jāņuzālēm, aicina būt vērīgiem un neplūkt aizsargājamus augus

Jāņuzāles šajās dienās nonāk teju katrā mājā. Bieži vien ļaudis iebrien pļavā un plūc katru augu, kas iekrīt acīs. Tomēr dabas draugi atgādina – neuzmanības vai nezināšanas pēc var gadīties saplūkt arī kādu aizsargājamu ziedu. Tādēļ pirms došanās pie dabas ieteicams papētīt aizsargājamo augu sarakstu.

Vasaras saulgriežu laikā viena no izteiktākajām latviešu tradīcijām ir jāņuzāļu lasīšana – tās izmantojam vainagos, dekoros un arī veselībai. Tomēr līdztekus tradicionālajai margrietiņai un madarai var atrasties arī kāds aizsargājams augs.

Latvijas Dabas muzeja botāniķe Janta Meža aizsargājamos augus ātri vien atrod starp simtiem citu pļavas ziedu un atzīst – tiem, kuri ir krāšņāki un pamanāmāki, dzīve ir grūtāka, jo tos visvairāk iekāro arī citi jāņuzāļu lasītāji. Kopumā nelielajā ekspedīcijā TV3 komandai veicās samērā labi, un vienuviet atrasti pat četri aizsargājami augi.

Janta Meža
Latvijas Dabas muzeja vecākā botāniķe

“Šeit, piemēram, bišķi vēlāk būs ziedoša krustlapu drudzene – šī te ir reta, aizsargājama. Šobrīd vēl nezied, bet, kas uzziedēs, būs tādiem košiem ziliem ziediem un tad viņa ir pamanāma. Ārstniecības augs, bet uzmanīgi, arī indīgs augs. Šitā arī viena suga – kalnu āboliņš ir mazs kušķītis ar kalnu āboliņu uzziedējis pirmo. Lai arī citviet Latvijā bieži sastopams, arī skaitās rets augs.”

Visi aizsargājamie floras elementi nav vērtējami vienlīdzīgi – daudzi patiešām ir ārkārtīgi reti un izzūdoši, un Latvijā nav fiksēti vairākus gadus. Citi iekļuvuši aizsargājamo pulkā tādēļ, ka šāds statuss ir visai to dzimtai. Arī augu vizuālais izskats ļoti dažāds – citi koši un pamanāmi, citi saplūst ar apkārtējo vidi.

Janta Meža
Latvijas Dabas muzeja vecākā botāniķe

“Reizēm retie, aizsargājamie augi ir pavisam necili un grūti tos atrast apkārtējā zālājā, bet, ja pieliecās un papēta, viņi ir tik burvīgi un skaisti, piemēram, ovālā divlape. Zieds pavisam necils, zaļš, bet, man šķiet, ka tas ir tikpat skaists kā pārējie.”

Viena no zināmākajām aizsargājamajām puķēm ir naktsvijole, bet dažas no izzūdošākajām sugām Latvijā ir Eiropas saulpurene, dzeltenā dzegužkurpīte, kā arī meža silpurene.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Aizsargājamie augi pārsvarā atrodami dabiskajās pļavās un bioloģe neslēpj – diemžēl Latvijā tās kļūst arvien retākas.

Janta Meža
Latvijas Dabas muzeja vecākā botāniķe

“Kaut vai mūsu lauksaimniecība un saimnieciskā darbība mūsdienās ir ļoti izmainījusies, salīdzinot ar laiku, kad mūsu vecmāmiņas bija mazas meitenes. Tagad ieraudzīt ganībās lopus, kuri nokož zāli un pēc tam to savāc un nopļauj, šāds saimniekošanas veids ir kļuvis retums, bet tieši šis veids ir pats būtiskākais, lai uzturētu dabisku pļavu. Ja mums nav dabisko pļavu, tad nebūs arī sugas – viņas nevar dzīvot ārpus sava biotopa un mākslīgi to kultivēt ir ļoti dārgi un neizdevīgi. Tur, kur bijusi saimnieciskā darbība, var redzēt, ka gārsa dominē un vainagā viņa ir skaista un tuvumā arī interesanta, bet par daudzveidību mēs te vairs nevaram runāt.”

Taujāta, kā zināt, vai konkrētajā pļavā varētu būt atrodams arī kāds īpašs augs, eksperte stāsta, ka par to liecina apkārtnē augošie zaļumi, piemēram, pļavas vizulis, gaiļbiksītes un citi.

Pastiprināti interesējas par pašvaldību dzīvi kā Rīgā, tā tālākos Latvijas reģionos. Interesē vietvarās notiekošie politiskie ķīviņi, kā arī sociāla un sadzīves rakstura notikumi.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm