tv3.lv

Visās Latvijas skolās uzstādīti gaisa kvalitātes mērītāji

Par to, cik kvalitatīvu gaisu Latvijas jaunieši elpo savu skolu klasēs tagad var pārliecināties ikviens interesents – noslēgusies vairāk nekā četrus miljonus vērtā ogļskābās gāzes koncentrācijas sensoru uzstādīšana izglītības iestādēs, vēsta TV3 Ziņas.

Apjomīgā CO2 sensoru uzstādīšana Latvijas skolās, lai gan ar pamatīgu aizkavēšanos atkārtotas iepirkuma procedūras dēļ, tomēr sākās šogad februārī un nu beidzot ir arī noslēgusies.

Kristaps Grīniņš
“Moduls Engineering” valdes loceklis

“Bija bažas pašā sākumā, ka ģeogrāfijas un apjoma dēļ, tas būs sarežģīti, bet izdevās kolēģiem salikt ļoti labu to darbu plānu un patlaban visi šie darbi pirms kāda laika jau ir veiksmīgi pabeigti un arī visas pēdējās formalitātes nokārtotas.”

Uzņēmums kopumā par 4,3 miljoniem eiro piegādājis un uzstādījis aptuveni 14 000 sensoru – absolūtu vairumu skolās, tomēr ap 1000 iekārtu nonākušas arī aprūpes namos.

Izglītības iestādēm par gaisa kvalitāti klasēs nu jau gūti arī pirmie secinājumi.Viena no pirmajām skolām, kurā jau februāra nogalē sāka uzstādīt gaisa kvalitātes mērītājus ir Babītes vidusskola. Šeit jau teju trīs mēnešus regulāra Co2 līmeņa noteikšana norit vairāk nekā 50 mācību klasēs.

Skolā vērtē, sensors, kurš signalizē, kad CO2 līmenis ir virs 1000 vienībām, tagad disciplīnē gan skolotājus, gan pašus bērnus domāt par gaisa kvalitāti klasē.

Pēteris Rutulis
Babītes vidusskolas direktores vietnieks

“Skolotāji vēdina tās klases. Var būt arī pilnībā atvērti logi un tad, kad bērni sūdzās, ka ir auksti, skolotājs aizver, bet neteiksim, ka ir kritiska tā gaisa kvalitāte.”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Vienlaikus Babītes vidusskola ar sensoru palīdzību pārliecinājusies par ko jau bijušas aizdomas – smacīgāks gaiss ir skolas vecajā korpusā, kur nav kārtīgas ventilācijas sistēmas un to, visticmākais, būs jāuzlabo.

“CO2 līmenis jaunajā korpusā, mums ir tikko uzbūvēts korpuss, arī ir piespiedu ventilācija, līdz ar to gaisa kvalitāte ir klasēs labāka. Vecajā korpusā savukārt ir dabīgā ventilācija, tur biežāk jāver logi, lai izvēdinātu,” stāsta Babītes vidusskolas direktores vietnieks.

Izglītības un zinātnes ministrijā tikmēr norāda, lielākais ieguvums no sensoriem būs vispatveroši dati par gaisa kvalitātes problēmām visās Latvijas skolās. Tā arī arī noraida, ka to izmantošana būtu bezjēdzīga un sagaida, ka redzot problēmas ar gaisa kvalitāti, sarosīsies pašvaldības, lai tās atrisinātu. Vienlaikus spiediens no ministrijas to darīt, nebūšot.

Gunta Arāja
IZM Struktūrfondu departamenta direktora vietniece

“Tas neko nepalīdz, ja mēs vienkārši ar represijām nodarbojamies. Tas ir jau pašas pašvaldības un skolas uzdevums un risinājumi, kas ir jameklē, lai, piemēram, ja daļā ēkas gaisa kvalitāte ir sliktākas, tad jāpārdomā vai tik daudz bērnu klasē jābūt tik ilgu laiku vai ir jāveic kādi pasākumi.”

Sensoru dati par gaisa kvalitāti klasēs turklāt būs pieejami ne vien ministrijai un skolām, bet arī pašiem vecākiem. Īpašu vietni, kur tam varēs sekot līdzi, plānots gan atvērt jūnijā, kad jau sācies vasaras brīvlaiks.

Orientējas izglītības jautājumos un labprāt dodas atspoguļot notiekošo reģionos, jo ir pārliecināts, ka stāstīt par dzīvi ārpus Rīgas ir būtiski.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm