Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Vienotāki kā jebkad: Rīgā tiekas Baltijas valstu un Polijas ārlietu ministri
Vienotākas nekā jebkad. Tā var raksturot Polijas un Baltijas valstu attiecības, kas Krievijas agresijas dēļ kļuvušas vēl ciešākas. To otrdien Rīgā ar parakstiem apliecināja četru valstu ārlietu ministri, lai atkārtoti paustu nelokāmu atbalstu Ukrainai, solot pavadīt to līdz pat uzvarai.
Pirmajam roku uz Ārlietu ministrijas sliekšņa ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) spieda Polijas kolēģim, uzreiz pēc tam sekoja arī Lietuvas un Igaunijas ārlietu ministri.
Visi četri, plati smaidot, kamerām lika nojaust tikšanās virsmērķi – parādīt, ka esam vienotāki nekā jebkad. Un to panākusi Krievija ar savu noziedzīgo rīcību Ukrainā.
“Mēs esam apņēmības pilni strādāt tālāk, lai atbalstītu mūsu ukraiņu draugus, mēs esam gatavi strādāt ar citiem sabiedrotajiem. Mēs uzskatām, ka Ukrainai šobrīd ir jādod viss, kas nepieciešams, lai tā varētu sevi ne tikai aizsargāt, bet arī atbrīvot teritorijas un beigu beigās arī uzvarēt,” pauž Rinkēvičs.
Baltija un Polija kā pirmās Ukrainai sniegtā atbalsta apmērā iepretim katras valsts spējām; pirmās – ikvienā iespējamā Eiropas un pasaules līmeņa tribīnē, no kuras neļaut aizmirst par Krievijas izvērsto karu un draudu visam kontinentam. Kopš četru valstu spēki apvienoti, tā ir balss, kurā ieklausās.
Tagad to apliecina arī paraksti. Ministri atbalstīja deklarāciju, solot vēl vairāk padziļināt sadarbību savā starpā.
“2008. gadā mūsu četru valstu līderi kopā ar Ukrainas prezidentu devās uz Tbilisi, lai protestētu pret Krievijas iebrukumu Gruzijā. Tanki toreiz Tbilisi neiegāja. Tie apstājās 30 kilometrus no pilsētas. Un Polijas prezidents Kačiņskis toreiz teica – šodien Gruzija, rīt – Ukraina, parīt – Baltija, vēlāk arī mana valsts – Polija,” teic Polijas ārlietu ministrs Zbigņevs Rau.
“Krievijas-Ukrainas kara iznākums mūsu valstīm nav politisks jautājums. Mums tas ir eksistenciāls. Tāpēc šodienas paziņojums ir, ka radām platformu, lai pastiprinātu sadarbību savas brīvības un drošības, kā arī Ukrainas brīvības un uzvaras vārdā,” uzsver Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu.
Un pirmais nosacījums – jārīkojas straujāk. Tankus Ukrainai vajag jau šodien. Tāpat joprojām nepietiekami tiekot “sists” pa Krievijas ekonomiku.
Visbeidzot, jautāti par diplomātiskajām attiecībām ar Krieviju, atbilde bija viena – tās ir neiespējamas, kamēr vien karš turpinās.
“Ļoti bieži ir maza jēga no jebkura Krievijas vēstnieka Eiropas galvaspilsētās. Jo, kā redzam, vairumā gadījumu tā nav diplomātiska institūcija, bet gan propagandas aparāts, kas piesedz kara noziegumus, popularizējot genocīdu atbalstošo Krievijas režīma politiku,” vērš uzmanību Lietuvas ārlietu ministrs Gabriels Landsberģis.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
