Trauslā ētikas robeža – katoļu grēksūdzes noslēpums un nežēlīgs noziegums

2015. gada 14. aprīlī 12:23

Latvijā ir bijis precedents, kad šausminoša slepkavība – zīdainim tiek izgriezta sirds – tiek uzticēta garīdzniekam. Taču priesteris saskaņā ar katoļu baznīcas likumiem nedrīkst izpaust nekādu informāciju par noziegumu policijai. Kur pastāv robeža starp baznīcas dogmu un risku citu cilvēku dzīvībām?

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

To portāls Skaties.lv jautāja pašai katoļu baznīcai, Valsts policijai, ētikas un filozofijas pētniecei Dr. phil. Skaidrītei Lasmanei, kā arī kriminālziņu raidījuma Degpunktā producentam Agrim Blūmfeldam.

Katoļu baznīcai ir vienošanās ar valsti


Katoļu konfesijā, ar kuru Latvijā sevi saista 450 tūkstoši cilvēku, paredz grēksūdzi. Tās laikā ticīgais var garīdzniekam uzticēt visu, kas uz sirds, un saņemt grēku piedošanu. Tajā pašā laikā katoļu baznīca uzņemas, ka pilnīgi nekas, kas tiek teikts grēksūdzē, nevienam, tostarp policijai, nekad netiks izpausts.

“Grēksūdzes noslēpums nozīmē, ka viss, ko grēku sūdzētājs izstāsta priesterim grēksūdzes solā, tur arī paliek,” portālam Skaties.lv akcentē priesteris Aivars Līcis.

Tāpat pēc grēksūdzes priestera un grēku sūdzētāja starpā nevar būt nekādas sarunas par grēksūdzes saturu, pat ja tas ir krimināla rakstura.

Aivars Līcis, katoļu baznīcas priesteris:

Ja priesteris grēksūdzē uzzina kādu krimināla rakstura informāciju, viņš to nedrīkst izmantot kā liecību vai pierādījumu kādas lietas risināšanā. Neviens un nekādā gadījumā nedrīkst pratināt katoļu priesteri jautājumos, kas saistīti ar grēksūdzes noslēpumu pat tad, ja šis priesteris ir liecinieks vai procesa dalībnieks valsts tiesā – tā ir paredzēts arī Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumā.


To portālam Skaties.lv apstiprina arī Valsts policija. Proti, likumsargu pārstāvis Dairis Anučins akcentē, ka katoļu priesteris arī likuma ietvaros var neziņot par likumpārkāpumiem.

“Tas noteikti nav bieži izplatīts un izšķirošais faktors, kas traucē policijai nozieguma izmeklēšanā. Policijai ir daudz citu metožu, kā izmeklēt noziegumus. Tā nav aktuāla problēma, kas traucētu darbā,” norāda D. Anučins, akcentējot, ka Valsts policija ciena un respektē likumus, kas darbojas baznīcā.

Šausminošais noziegums deviņdesmitajos – zīdainim izgriež sirdi


Lai arī, iespējams, ka reti kad slepkava vai izvarotājs steigšus dodas uz baznīcu sūdzēt grēkus, vismaz viens šāds gadījums Latvijā ir bijis.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Runa ir par šausminošu slepkavību Rīgā – tur kāds vīrietis, sekojot “balsīm galvā”, brutāli nogalinājis māti un zīdaini. Mazajam bērniņam tika izgriezta sirds un liesa. Vēlāk tapa skaidrs, ka vīrietis šo noziegumu uzticējis kādam katoļu priesterim Zbigņevam. Taču baznīca pauda, ka arī šajā gadījumā nevar izpaust neko, kas tika stāstīts grēksūdzē. Vēlāk noziegums tika atšķetināts, taču vairākus gadus psihiski slimais slepkava bija uz brīvām kājām. Katoļu baznīcas klusēšana izpelnījās arī daļas sabiedrības nosodījuma, kamēr citi uzskatīja – priesteris rīkojies pilnīgi pareizi.

Priesteris Aivars Līcis portālam Skaties.lv akcentē, ka “nevar atrunāties ar ārkārtas izņēmumiem, kuros grēksūdzes noslēpuma laušana it kā var sekmēt sabiedrisko labumu”. “Mēs nedrīkstam aizmirst, ka grēksūdze ir Jēzus Kristus iedibināts dziedināšanas kalpojums, kuru cilvēkam nav tiesību mainīt pēc saviem ieskatiem,” akcentē priesteris.

Tikmēr kriminālziņu raidījuma Degpunktā producents Agris Blūmfelds pauda, ka šajā konkrētajā gadījumā, kad tika noslepkavots zīdainis, kā arī pastrādātas vēl citas slepkavības, kuru rokraksts ir ļoti līdzīgs, “vajadzētu atcerēties ne tikai par baznīcas stāju un nostāju, bet arī par noslepkavoto cilvēku tuvinieku ciešanām un dvēseles mieru, ko iegūt viņi varēs tikai tad, kad zinās, ka slepkava saņēmis sodu”.

"Mīli un dari, ko gribi!"


“Tā patiešām ir dilemma. No vienas puses, pastāv katoļu baznīcas dogma un kanons: grēksūdzei jābūt konfidenciālai, citādi zūd tās būtība un jēga. Savukārt, no otras puses, iespējams, ka dogmas dēļ tiek nodarīts ļaunums, ja no informācijas neizpaušanas ir cietuši, cieš un cietīs noziedznieka jau bijušie un nākamie upuri, neizslēdzot cilvēka dzīvības zaudējumu. Ne velti pagājušā gadsimta vidū izveidojās situatīvā ētika (tās veidotājs ir Džozefs Fletčers (Joseph Fletcher)), kas mēģināja pamatot situācijas prioritāti pār dogmu,” norāda filozofijas un ētikas pētniece Skaidrīte Lasmane.

Foto: LETA Foto: LETA

Dr. phil. Skaidrīte Lasmane:

Protams, vieglāk paļauties uz normas un likuma dogmu nekā pašam ierindas garīdzniekam uzņemties atbildību un patstāvīgi lemt situācijā, taču morālais dogmatisms nesniedz lielāko labumu lielākam cilvēku daudzumam. Tas šajā gadījumā nav uzlūkojams par pietiekami saprātīgu un auglīgu domāšanas un izvēles veidu, kaut arī pamatots ar dievišķo un baznīcas autoritāti.


Savukārt Svētais Augustīns kristīgo mīlestību izteicis īsi – “mīli un dari, ko gribi”, atgādina S. Lasmane.

Noskaties video, kas radīja diskusiju sabiedrībā!

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm