Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Smiltēns: Rietumu sabiedrotajiem būtu jārīkojas izlēmīgāk, sniedzot Ukrainai militāro atbalstu
Tepat Latvijā Saeimā aizvadītas ikgadējās debates par ārpolitiku. Tās ir pirmās parlamenta jaunajā sasaukumā, un arī pirmās kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma Ukrainā. Tāpēc galvenā uzmanība debatēs, protams, bija veltīta šim karam un ukraiņu cīņai par brīvību.
Klātesot ārvalstu vēstniekiem, ārpolitikas debates jau tradicionāli atklāja ārlietu ministrs. “Mūsu morālā un politiskā izvēle ir skaidra – tas ir atbalsts Ukrainai līdz tās galīgai uzvarai, jo tikai tā var panākt ilgstošu mieru Eiropā un nostiprināt mūsu valsts drošību,” sacīja Edgars Rinkēvičs.
“Mēs visi vēlamies ātru Ukrainas uzvaru un Krievijas sagrāvi, tomēr mums ir jāsaprot, ka cīņa būs gara un nežēlīga, un ilgstoša, mēs nedrīkstam atslābt un pagurt. Mēs turpināsim atbalstīt Ukrainu. Pašlaik tā ir Latvijas un visas Eiropas aizsardzības pirmā līnija.”
Šodien no Saeimas tribīnes daudz izskanēja apņemšanās Ukrainai palīdzēt visos iespējamos veidos – ekonomiski, politiski un militāri.
“Ārpolitikā mēs turpināsim visu kā līdz šim – ar pilnu krūti atbalstīt Ukrainu tik ilgi, kamēr viņi šajā karā uzvar. Paralēli mēs darīsim visu, lai turpinātu stiprināt Rietumu apņēmību izturēt un neatslābt.”
Rietumu sabiedrotajiem būtu jārīkojas izlēmīgāk, sniedzot Ukrainai visu nepieciešamo militāro atbalstu, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns.
“Šaubas pagarina ukraiņu ciešanas un vairo iespēju, ka Krievijas imperiālisma gaļas mašīna šķērsos aizvien jaunas robežas. Nevis drosmīga rīcība, bet tieši starptautiskās sabiedrības minstināšanās vairo eskalācijas izvēršanās iespēju ārpus esošajām robežām.”
Lai gan deputāti ārlietu dienesta darbu kopumā vērtēja atzinīgi, izskanēja arī iebildumi. Nacionālā apvienība uzskata, ka bīstams ir lēmums Latvijā sniegt patvērumu krievu žurnālistiem, kas aizbēguši no Putina režīma.
“Nevajag mānīt sevi ar domu, ka visi, kas ir pret Putinu, ir Latvijas draugi. Atbalsts imperiālisma idejām krievu vidū diemžēl ir daudz plašāks un daudz dziļāks. Vēlamies skaidri norādīt, ka te nav un nevar būt nekāda mazā Krievija.”
Bet “Apvienotais saraksts” uzskata, ka nepietiekami daudz uzmanības līdz šim veltīts ekonomikas attīstīšanai.
“Stipra drošība, stipra mūsu valsts aizsardzība nav iedomājama bez stipras tautsaimniecības.”
Par to, ka novārtā atstātas rūpes par Latvijas ekonomiku, bažas pauda arī partijas “Latvija pirmajā vietā” līderis Ainārs Šlesers.
“Ja nebūs šādas mērķtiecīgas politikas un par to nerunās valdība, tikai un vienīgi Ukrainas tēma nekādā gadījumā nenodrošinās to, ka cilvēki neturpinās braukt prom no Latvijas. Un es uzskatu, ka tā ir tā vājākā lieta, ka mēs izmirstam un mūsu kļūst mazāk.”
Bet ZZS ieskatā Latvijas diplomātiem jācīnās, lai neviena Eiropas Savienības valstis vairs neizmanto Krievijas energoresursus.
“Tai būtu jābūt vienai no mūsu ārlietu galvenajām prioritātēm – turpināt šo dialogu ar citām valstīm, lai tās neturpina finansēt pēc būtības šo karu, atbalstot Krievijas ekonomiku.”
Savukārt partijas “Progresīvie” līderis Kaspars Briškens aicināja stiprināt ārlietu dienestu, piešķirot papildu finansējumu algu celšanai.
“Citur pasaulē jaunieši cīnās par iespējām strādāt prestižajā ārlietu dienestā, Latvijā nereti tā ir turīgu Rīgas ģimeņu atvašu elitāra privilēģija. Tam ir jāmainās.”
Vienlaikus “Progresīvie” rosināja uz robežas ar Baltkrieviju vairs neatgrūst migrantus, ko Lukašneko režīms izmanto kā ieroci hibrīdkarā.
Debatēs uzstājās pārstāvji no visām Saeimas frakcijām, izņemot partijas “Stabilitātei!” deputātus, kuri pārstāv galvenokārt krievvalodīgos vēlētājus. Partijas vadītājs Aleksejs Rosļikovs neatbildēja uz TV3 Ziņu jautājumu, kāpēc debatēs nepiedalījās.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
