Vai visi deputāti varēs pilnvērtīgi strādāt? Kriminālvajāšanai izdots tautas kalps nedrīkst piedalīties Saeimas un tās komisiju sēdēs

Dažu jaunievēlēto deputātu darbs 13. Saeimā varētu nebūt pilnvērtīgs – tas jāņem vērā valdības veidošanas sarunās. Ja kriminālvajāšanai tiks nodota korupcijas apkarotāju izmeklētā lieta par partijas “KPV LV” iespējamu nelikumīgu finansēšanu, tad liegums piedalīties Saeimas darbā varētu skart vismaz divus partijas līderus – Artusu Kaimiņu un Ati Zakatistovu.

2018. gada 9. oktobrī 20:28

Jūnijā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizdomās par nelikumīgu partijas “KPV LV” finansēšanu aizturēja partijas valdes locekļus Artusu Kaimiņu un Ati Zakatistovu, kā arī uzņēmēju Viesturu Tamužu. Pēc ilgas pratināšanas trijotne tika atbrīvota, bet korupcijas apkarotāji turpināja lietas izmeklēšanu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

KNAB rakstiski informē, ka lietu par iespējamu partijas “KPV LV” nelikumīgu finansēšanu Ģenerālprokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai plānots nodot līdz šā gada beigām.

Ja tā notiks un Saeima kriminālvajāšanas sākšanai dos “zaļo gaismu”, tad “KPV LV” frakcija zaudētu divu deputātu balsis. Vai pat, iespējams, trīs, jo šobrīd tiesībsargājošās institūcijas kriminālprocesa ietvaros vērtē vēl vienas “KPV LV” valdes locekles Lindas Liepiņas iespējams pretlikumīgās darbības. Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli kriminālvajāšanai izdots deputāts nedrīkst piedalīties Saeimas un tās komisiju sēdēs līdz brīdim, kad kriminālvajāšana tiek izbeigta vai spēkā stājas notiesājošs spriedums.

“Viņš var apmeklēt Saeimu kā skatītājs, klausīties Saeimas sēdes, klausīties komisiju sēdes, bet viņš nedrīkst balsot. Uz šo laiku šī vieta ir neaizpildīta un Saeima strādā bez šī deputāta. Tā diemžēl ir bijis ne vienu reizi vien,” norāda konstitucionālo tiesību jurists Edgars Pastars.

Viens no šādiem gadījumiem bija 2015. gadā. Lai no iekļūšanas sēžu zālē atturētu toreizējo deputātu Daini Liepiņu, bija nepieciešami pat policijas papildspēki. Šis bija viens no skandalozākajiem gadījumiem 12. Saeimā, kad deputāts tika izdots kriminālvajāšanai un līdz ar to zaudēja iespēju pilnvērtīgi strādāt parlamentā. Liepiņš savu mandātu nenolika pats un zaudēja to tikai tad, kad spēkā stājās notiesājošs spriedums. Drīz pēc tam pie Saeimas Kārtības ruļļa labošanas ķērās Juridiskā komisija. Grozījumi, kas ļautu krimināli vajātiem deputātiem tomēr piedalīties Saeimas darbā, sākotnēji guva atbalstu, taču vēlāk iegūla atvilktnē.

“Kopumā ņemot vērā, ka šie priekšlikumi bija ļoti dažādi un pretrunīgi, tad arī es kā komisijas vadītājs uzskatīju, ka šis tomēr ir nākamās Saeimas atbildības jautājums, proti, Saeimai izvēlēties iespēju atbilstoši kādai kārtībai viņa strādās,” saka Juridiskās komisijas vadītājs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Juridiskās komisijas vadītājs uzskata, ka krimināli vajātiem deputātiem nedrīkst ļaut piedalīties Saeimas darbā. “Citās valstīs mūs arī iepazīstināja ar regulējumu ir tiešām atšķirīga pieeja, bet, ņemot vērā sabiedrības uzskatu un attieksmi pret Saeimu kopumā, man šķiet, ka tas, ka šādi deputāti var piedalīties sēdē, tikai grauj Saeimas prestižu,” pauž Bērziņš.

Tikmēr konstitucionālo tiesību jurists uzskata, ka kriminālvajātā deputāta vieta nedrīkst palikt tukša. “Būtu jāļauj šajā vietā apstiprināt citu deputātu, kas nāk nākamais no saraksta, līdzīgi kā tas ir, piemēram, ja deputāts dodas bērnu kopšanas atvaļinājumā,” norāda Pastars.

Tomēr arī šobrīd krimināli vajātais deputāts mandātu var nolikt pats, un arī tādā gadījumā viņa vietā Saeimas sastāvā tiktu aicināts iestāties nākamais kandidāts no attiecīgā vēlēšanu apgabala.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm