Vai pie valdības stūres var tikt ar vidējo izglītību? Tas ir partiju un prezidenta rokās

Likums neparedz sevišķas prasības Ministru prezidenta amata kandidātam. Vienīgais noteikums – šim cilvēkam ir jāatbilst Saeimas deputāta kandidātu izvirzītajām prasībām. Tomēr premjera amata kandidāta izvēle ir partiju atbildība un Valsts prezidenta lēmums.

Tā kā Saeimas deputāta amata kandidātam konkrēts izglītības līmenis netiek prasīts, teorētiski par premjeru var kļūt arī apsviedīgs cilvēks ar vidējo izglītību, ja vien viņam izdodas pārliecināt Saeimā ievēlētās partijas, kuras izvirza šā amata kandidātu, un Valsts prezidentu, kurš to nominē.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Pēc likuma premjeram jāatbilst tiem pašiem kritērijiem, kādi noteikti Saeimas deputātiem. Tas nozīmē, ka pie valdības stūres nevar tikt rīcībnespējīga persona, persona ar kriminālu pagātni, ārvalstu specdienestu un padomju drošības iestāžu darbinieks, kā arī cilvēks, kurš pēc 1991. gada 13. janvāra darbojās Latvijas Republikai naidīgās organizācijās. Kandidātam arī jābūt vismaz 21 gadu vecam Latvijas pilsonim. Par izglītības līmeni un citām kvalitātēm nekas nav teikts.

Starp citu, no 1832 14.Saeimas deputātu kandidātiem:

  • 34 ir pamata izglītība;
  • 432 ir vidējā izglītību;
  • 1366 ir augstākā izglītība.

Saeimas deputātu kandidātu vidū ir 58 bezdarbnieki, partiju sarakstos ir arī cilvēki, kas pēc profesijas ir sētnieki, šoferi, pavāri un skaistumkopšanas speciālisti.

Ar partiju un prezidenta “svētību”

Tomēr atšķirībā no Saeimas deputātiem, kuru iekļūšanu parlamentā izšķir vēlētāju balsis, premjera krēslā var nokļūt tikai ar partiju un prezidenta “svētību”. Līdz ar to premjera amata kandidātam izvirzītās prasības ir atkarīgas no šo personu izpratnes, gribas un atbildības.

Vēl pirms desmit gadiem toreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš izveidoja ekspertu grupu, kura sniedza priekšlikumus Latvijas publiskās varas pilnveidošanai valsts un vietējā līmenī. Speciālistu (Daina Bāra, Valts Kalniņš, Jānis Pleps un Inga Vilka) izstrādāto ieteikumu vidū bija arī konkrētu prasību noteikšana Ministru prezidenta amata kandidātam.

“Ņemot vērā Ministru prezidenta lomu Latvijas konstitucionālajā sistēmā, ekspertu grupa iesaka pievērst lielāku uzmanību to kritēriju formulēšanai, saskaņā ar kuriem būtu izraugāms Ministru prezidenta amata kandidāts,” teikts ekspertu ziņojumā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Šādu kritēriju noteikšana mudinātu politiskās partijas atbildīgāk izvēlēties savus Ministru prezidenta amata kandidātus, kā arī padarītu skaidrāku un sabiedrībai saprotamāku Valsts prezidenta un Saeimas nostāju. Arī kabineta veidošanas process kopumā kļūtu caurskatāmāks un vieglāk prognozējams.”

Nevainojama reputācija, augstākā izglītība…

Speciālisti rosināja Ministru prezidenta amata kandidātam paredzētās prasības tuvināt tām, kādas noteiktas Valsts prezidenta amata kandidātam, nosakot, ka premjera amata kandidātam:

  • jābūt pilntiesīgam Latvijas pilsonim, bez citas valsts pilsonības;
  • jābūt ar nevainojamu reputāciju;
  • jābūt Saeimā ievēlētam deputātam.

Papildus Valsts prezidentam un Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām premjera izvēlē eksperti ieteica pievērst uzmanību šādām premjera amata kandidāta prasmēm un kompetencēm:

  • iegūta augstākā izglītība;
  • vadības prasmes un iemaņas;
  • spēja darboties komandā;
  • izpratne publiskās pārvaldes jautājumos;
  • kompetence aizstāvēt valsts intereses starptautiskajā sabiedrībā, tostarp svešvalodu prasmes.

Ekspertu ieteikumi nav guvuši tālāku virzību

Tomēr minētie ekspertu priekšlikumi, kas tika izstrādāti pirms desmit gadiem, tā arī palikuši tikai uz papīra un nav guvuši tālāku virzību.

“Šie jautājumi joprojām saglabā aktualitāti,” “tv3.lv” teic viena no ekspertu grupas dalībniecēm Daina Bāra. “Man ir ļoti žēl, ka toreiz parlaments šiem priekšlikumiem pievērsa tik ļoti mazu uzmanību.”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Viņa atgādina, ka eksperti gatavoja ieteikumus gan par politisko partiju sistēmas, gan Ministru Kabineta veidošanas un darbības pilnveidi, kā arī sniedza rekomendācijas pašvaldību un neatkarīgo institūciju darbības uzlabošanai.

Bāra: “Ja šie priekšlikumi būtu kaut cik ņemti vērā, mums tagad būtu arī mazliet citāda situācija ar politiskajām partijām. Mums patlaban tās ir ļoti vājas. Domāju, ka daudz kas būtu sakārtojies Ministru kabineta veidošanas un darbības procesā.”

Lai arī laiks ir pagājis, iespējams, kādam atkal ir jāpaskatās ekspertu priekšlikumi par valsts pārvaldes pilnveidošanu, viņa rezumē.

Žurnālists kopš 1992. gada. Atspoguļo sociālpolitiskus notikumus un procesus. Strādā ar pārliecību, ka uzticamas ziņas ir pirmās nepieciešamības prece ikvienam, kā arī vitamīni veselīgas pilsoniskās telpas veidošanā.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm