Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
TV3 Saeimas vēlēšanu rubrikā “Tava izvēle” – “Apvienotais saraksts”
Atlicis nepilns mēnesis līdz brīdim, kad vēlēsim 14. Saeimu. Lai jums būtu vieglāk orientēties partiju piedāvājumā un izdarīt savu izvēli, TV3 Ziņas ir sagatavojušas pirmo pārskatu par desmit sarakstiem, kas pēc SKDS sabiedriskās domas aptauju rezultātiem ir populārākie.
“Apvienotais saraksts” ir samērā raibs politiskais spēks. Tajā piedalās “Latvijas Zaļā partija”, kas gadiem darbojās tandēmā ar “Zemnieku savienību”, ZZS kādreizējie sadarbības partneri “Liepājas partija”, kā arī vairākas Latvijas pašvaldības vadošā “Reģionu apvienība”.
Turklāt šo triju partiju kopējā sarakstā kandidē arī cilvēki no Liepājas uzņēmēja Ulda Pīlēna dibinātas profesionāļu biedrības. Dažādu nozaru sociāli aktīvi uzņēmēji, drošības un citu jomu pārstāvji, piemēram, Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs un militārais analītiķis Igors Rajevs, kurš iemantoja plašu popularitāti, sabiedrībai skaidrojot karadarbību Ukrainā. Pēdējam pirms vairāk nekā 10 gadu, vēl Nacionālo Bruņoto spēku sastāvā, atteica pirmās kategorijas atļauju darbam ar valsts noslēpumiem.
Pīlēns, kurš savulaik ilgi bija “Tautas partijas” valdē, arī šā “Apvienotā saraksta” idejas autors. Savulaik, 90. gados, līdzīgs risinājums izvēlēts Liepājā, kad pilsēta bija dziļā krīzē, proti, piesaistīt profesionāļus palīgā. Arī patlaban šis krīzes vadmotīvs ir klātesošs jaunajā piedāvājumā – Covid-19, inflācija, karš.
“Mūsos ir gana daudz patriotisma, lai mēs valstij grūtā brīdī teiktu: “Hei! Šeit ir mūsu kompetence, šeit ir mūsu ekspertīze un menedžments. Darām lietas kopā.”
Pīlēns arī “Apvienotā saraksta” Ministru prezidenta amata kandidāts, bet tagad – sīkāk par pašiem dalībniekiem.
“Zaļā partija” ir vecākā “Apvienotajā sarakstā”. Dibināta 90. gada 13. janvārī, vēl pirms deklarācijas par valsts neatkarības atjaunošanu. Starp politiskā spēkā redzamākajiem veidotājiem un biedriem – Arvīds Ulme un Indulis Emsis. Pēdējais arī bijis vienīgais premjerministrs no “Zaļās partijas”, pat iestūrēja Latviju Eiropas Savienībā, taču beigu beigās amatā nebija pat 12 mēnešus. Dažus gadus vēlāk aktīvo politiku pameta pēc nepatiesu liecību sniegšanas par Ministru kabinetā nozaudētu portfeli ar ne līdz galam skaidras izcelsmes skaidru naudu.
Jāpiebilst, ka arī citi “zaļie” nav iztikuši bez skandāliem aizvadītajos gados. Piemēram, bijušais Saeimas deputāts Askolds Kļaviņš atzinās, ka sava uzņēmuma degvielas čekus iesniedzis apmaksā Saeimai it kā savus deputāta ceļa izdevumus. Pēc skandāla nākšanās gaismā kādā intervijā viņš pauda: “Mana lieta ir tāda, ka, ja uz to paskatās ar prokurora brillēm, viennozīmīgi esmu noziedznieks. Ja paskatās ar latvieša praktiskā acīm, es vienkārši taupīgi esmu izlietojis resursus. Ja paskatās ar zaļā, dabas drauga acīm, tad par to, par ko mani apsūdz, man diploms bija jādod.”
Savukārt Jūrmalas mērs Gatis Truksnis figurējis dažādās krimināllietās un izskanēja minējumi par narkotiku lietošanu.
“Es neatbalstu nekādu narkotiku lietošanu un to arī pierāda analīžu rezultāti.”
Kopš 2002. gada “Zaļā partija” bija politiski precējusies ar Zemnieku savienību, Saeimas vēlēšanās startējot vienotā sarakstā. ZZS sadarbības partneru formā piepulcējās arī “Latvijai un Ventspilij” un “Liepājas partija”.
ZZS ir divreiz vadījusi valdību. Jau pieminētais Emša Ministru kabinets, savukārt otra iespēja nāca 2016. gadā, kad “Vienotība” bija lielā mērā nogāzusi pati savu valdību. Lai gan uz daudzām vēlēšanām “ventspilnieku” Aivars Lembergs bija Ministru prezidenta amata kandidāts, varas grožus no “Vienotības” pārņēma Māris Kučinskis, kurš pārstāv “Liepājas partiju”.
“No šodienas tu esi vienkārši Laimdota – ar ko tevi arī apveicu!”
Tieši savulaik “Tautas partiju” pārstāvošais Kučinskis iezvanīja ZZS beigu sākumu šogad. Zemsaviešu kongresa priekšvakarā sociālajā vietnē “twitter” viņš apšaubīja startēšanu vēlēšanās kopā ar otru Savienības sadarbības partneri “Latvijai un Ventspilij”, ko vadot cilvēks ar neviennozīmīgu nostāju pret Latvijas drošībai būtiskiem jautājumiem. Runa, protams, par to pašu Lembergu.
“Kara laikā sarežģītas lietas kļūst vienkāršas. Kurā pusē tu esi? karš saliek lietas pa vietām. Karš parāda, kas kurš ir. Tas attiecas uz visu Zaļo un zemnieku savienības politisko saimi tai skaitā. Vienalga, vai es ierindas biedrs “zaļajos”, vai partijas priekšsēdis Ventspilī.”
Turpmākajos mēnešos kopš pavasara jaunā veidojuma aprises kļuva skaidrākas. Ulda Seska un Kučinska “Liepājas partija”, kā arī Zaļā partija sarauj saites ar zemniekiem un Lembergu, lai mestos uz vieno roku Pīlena jaunajā projektā.
Klāt piepulcējas arī 2014. gada dibinātā Latvijas Reģionu apvienība. To veidoja vairāki vietējas nozīmes politiski spēki, pikti, ka Saeimā un valdībā reģionu problēmas nesaprotot.
“Reģionu alianses” valdes loceklis. Mums jāpaņem mūsu mēslu dakšas un jāiet vienreiz tie staļļi Rīgā izmēzt.”
Iekļūt iepriekšējā, 12. Saeimā palīdzēja sabiedrībā populāri vārdi. Bijušais baņķieris un prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas kancelejas vadītājs Mārtiņs Bondars, kā arī aktieris Artuss Kaimiņš, kurš kļuva populārs ar savu slēpto kameru, kā arī mēdza iekulties vienā otrā ķezā.
Neviens no viņiem ar reģionāļiem vairs nav saistīts un uz 14. Saeimu nepretendē vispār.
Patlaban apvienības redzamākā seja ir kādreizējais “Vienotības” politiķis Edvards Smiltēns.
“Ja mēs veicam reorganizāciju partijā “Vienotība”, tad šajā telpā mums vietas ir par maz. Vai nu es, vai Solvita Āboltiņa.”
Reģionu apvienībai iekļūšanai 13. Saeimas sasaukumā pietrūka tikai daži tūkstoši balsu. Tagad Smiltēns jau ir Rīgas domes vicemērs, bet atkal klāt parlamenta vēlēšanās un atkal viņš pošas uz Saeimu.
Neviens no pašreizējā Pīlēna projekta 13. Saeimā pie varas tā arī sevi neparādīja. ZZS palika opozīcijā, Reģioni ārpus parlamenta.
Teorētiski uz mirkli valdošajā koalīcijā pagrozījās pirmais numurs Rīgā Didzis Šmits, kurš tolaik bija “KPV LV” frakcijā, taču arī tur viņš De facto iekšējais opozicionārs. Šmitam pat sākumā piedāvāja ekonomikas ministra portfeli Krišjāņa Kariņa valdībā. Šmits atteicās, pamatojot to ar radušos pārliecību, ka viņam neļaušot likvidēt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti. Ilgi nebija jāgaida, līdz politiķis arī oficiāli pameta “KPV LV”.
“Mūsu ceļi pēc šīs sēdes uz kādu laiku šķirsies. Diemžēl. Un lielā mērā tieši tāpēc. Un tad, kad jums apnikt būt par mēslojumu… kalpot par mēslojumu “Vienotības” krizantēmām, jūs zināt, kur mani atrast.”
Tagad gan ceļi šķīrušies pavisam un Šmits ir Zaļās partijas biedrs.
“Šis nav laiks, kad ļauties garām runām. Šis nav laiks populismam un ilūziju sēšanai. Šis ir apņēmīgi un atbildīgi pieņemamu lēmumu laiks. Ja vajag, jārīkojas kā Vatikānā, vēlot pāvestu, – kamēr nav pieņemts lēmums, no telpas ārā nenāk,” pauda Šmits.
Ar šādu frāzi sākas “Apvienotā saraksta” 4000 vēlēšanu zīmju programma.
Konkrētības tajā gan maz, neviena skaitļa vai cipara solījumos. Daudz par nepieciešamību mobilizēties valsts stiprināšanai un nepalikšanu malā. Prioritātes – drošība, efektīva valsts pārvalde un augoša, zaļa ekonomika.
No konkrētākām lietām var minēt – biežāku pensiju indeksēšanu, finansējuma palielināšanu izglītībai un zinātnei, to, ka cīņa pret vienu vīrusu nedrīkstot paralizēt citu slimību laikus diagnosticēšanu un ārstēšanu. Tāpat solīts samazināt referendumu ierosināšanas slieksni un ieviest jaukto vēlēšanu sistēmu, kurā deputāti būs tieši atbildīgi savu apgabalu vēlētāju priekšā.
TV3 Ziņu dienests pirms 14. Saeimas vēlēšanām 29. septembrī rīkos populārāko partiju premjerministra amata kandidātu debates. Televīzijas tiešraidē izvaicāsim pretendentus uz valsts ietekmīgāko amatu. Raksti sev interesējošos jautājumus zemāk esošajā formā vai sūti uz [email protected], un mēs tos uzdosim!
14. Saeimas vēlēšanas notiek 2022. gada 1. oktobrī. Parlamentā uz četriem gadiem tiks ievēlēti 100 deputāti no pieciem vēlēšanu apgabaliem. Piedalīties vēlēšanās tiesības būs Latvijas pilsoņiem no 18 gadu vecuma. Vēlēšanu nedēļā pirmdienā, ceturtdienā un piektdienā varēs nodot balsi glabāšanā, savukārt vēlēšanu diena ir 1. oktobris – sestdiena. Šogad nobalsot varēs, gan uzrādot pasi, gan ID karti.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
