Tautieši Lielbritānijā jūtas politisko partiju aizmirsti

Pie balsošanas urnām dodas arī ārzemēs esošie Latvijas pilsoņi. Iespēja balsot klātienē ir 42 valstīs. Salīdzinot ar iepriekšējo Saeimas vēlēšanu 121 iecirkni, šoreiz to skaits arzemēs ir būtiski mazāks – 81. Tas varot atsaukties uz vēlēšanu aktivitāti. Arī latviešu blīvi apdzīvotājā Lielbritānijā, visticamāk, netikšot pārsniegts pagājušās reizes aktivitātes līmenis.

Latvijas pilsoņi Lielbritānijā pie vēlēšanu urnām var doties deviņās vietās, un tas ir par 10 iecirkņiem mazāk nekā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās. Tik būtisku kritumu te skaidro ar politiskās intereses zudumu. Balsošanas iecirkņus Lielbritānijā veido nevis kāds no Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK), bet gan paši ārzemju tautieši pēc savas iniciatīvas.

Turklāt atbiedējot ar iecrikņa izveidi saistītās izmaksas. Daļa jāsedz pašiem emigrantiem. Emigrācijas tautiešu aktivitāte Lielbritānijā būšot zema, lai gan te ir skaitliski vislielākā diaspora. Pretstatā iepriekšējām vēlēšanām, šoreiz emigranti par politiku nerunājot ne diasporas pasākumos, ne interneta forumos, pat ne emigrantu ikdienas sarunās.

“Lielākoties cilvēkiem ir tāds – “nē, es negribu”. Jautājums – kāpēc – cilvēki ir pārtrstājuši ticēt. Iespējams, tā ir kaut kāda vilšanās sajūta. Viņi to saikni kaut kā veidā neizjūt, pazaudē. Vairs negrib uzturēt,” pauž vēlēšanu iecrikņa “Straumēnos” Anglijā veidotāja Vera Antipova.

Pilsoniski aktīvais londonietis Dāvis Viļums secina – daļai emigrācijas tautiešu radusies politiskā apatija pēc iepriekšējām vēlēšanām, kad uz “KPV LV” liktās milzu cerības pārvērtās gruvešos. “KPV ļoti, ļoti fokusējās tieši uz to diasporas vēlētāju. Šobrīd viņu vietu nav aizņēmis neviens cits. Es domāju, ka, visdrīzāk, šie cilvēki neaizies vienkārši balsot. Vairs nav tās enerģijas,” viņš saka.

Uz jautājumu, vai salīdzinājumā ar iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, diasporas iedzīvotājiem ir skaidrs par ko balsot, latviešu uzņēmējs Anglijas pilsētā Regbijā Mikz Vizbulis saka: “Tā aktivitāte no pašiem politiskajiem spēkiem, kas bija iepriekš, kad politiskie spēki brauca aģitēt, varēja tikties ar kandidātiem personīgi, notika pārunas, diskusijas, tad šoreiz nekas no tā nebija. Līdz ar to sabiedrībai nav tā redzējuma, par ko balsot.”

Esot prom no Latvijas astoņus gadus, Kristiānai Petrovskai esot grūtības veikt izsvērtu, atbildīgu partijas izvēli. Tā kā savu un bērnu turpmāko nākotni saista tikai ar Lielbritāniju, Kristiāna pat nejūtas morāli tiesīga ko lemt par Latvijā palikušajiem.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Pēc daudziem gadiem esmu sapratusi, ka neesmu spejīga spriest par to, kas Latvijai ir vajadzīgs. Es varu spriest, kas man ir vajadzīgs Anglijā. Ja es tomēr nolemšu iet vēlēt, tad es paļausos uz Latvijā dzīvojošo radu, draugu ieteikumiem, par ko viņi vēlēs, kapēc par viņiem vēlēs, un tad es, iespējams, aiziešu atdot savu balsi,” viņa saka.

Pēc nobalsošanas emigrantiem Anglijā būs socializēšanās iespējas, piemēram, “Straumēnos” pie Regbijas darbosies latviešu kafejnīca.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm