Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
“Tam, kurš bļauj skaļāk ne vienmēr ir taisnība.” Ko kurzemnieki gaida no topošajiem Saeimas deputātiem
Līdz vēlēšanu dienai – pusotrs mēnesis, un kampaņu ugunis mirdz arvien spožāk. Turklāt divas partijas jau tikušas pāri pusei no maksimāli atļautajiem vēlēšanu tēriņiem, no azotēm arī tiek vilkti arā kompromātu trumpji.
Rezultātus Saeimas vēlēšanās Latvijā iegūst 100 balsis, sadalot starp pieciem vēlēšanu apgabaliem – Rīgas, Vidzemes, Zemgales, Latgales un Kurzemes. Ievēlētajiem deputātiem jāstrādā visas valsts interesēs, lai gan formāli tie reprezentē apgabalu, no kura ievēlēti.
Pēc iepriekšējām vēlēšanām vēlētāji savu interešu pārstāvniecību uzticēja sešiem politiskajiem spēkiem un, ja Kurzemei būtu savs reģionālais parlaments, tā sastāvs būtu krietni atšķirīgs no rezultāta, kas iegūts, summējot datus par visu Latviju.
Pirms vēlēšanām Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) katrā vēlēšanu apgabalā apzina balstiesīgo iedzīvotāju skaitu. No tā ir atkarīga ievēlamo deputātu kvota. Salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, Kurzemē balstiesīgo skaits ir samazinājies par 11 000. Tas nozīmē, ka tiks ievēlēts par vienu deputātu mazāk.
Šobrīd velēšanu tiesības Kurzemē ir 187 448 iedzīvotājiem, salīdzinot ar teju 199 000 iepriekš. Tas nozīmē, ka 13 deputātu vietā Saeimā tiks deleģēti 12.
Tas viss notiek paralēli faktam, ka Kurzeme jau tā ir reģions ar mazāk iedzīvotāju skaitu valstī.
Līdzīgi kā citur Kurzemes iedzīvotāji savas iespējas mainīt savu nākotni izmanto daļēji. Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās līdz iecirknim atnāca tikai nedaudz vairāk par pusi balsstiesīgo.
Lai kāds deputāta kandidāts nokļūtu Saeimā, pirms četriem gadiem tam vajadzēja panākt, lai par viņu nobalso vismaz teju 9000 vēlētāju. Cik nepieciešams šogad, kļūs zināms pēc 6. oktobra.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
