Politologs: Koalīcijas kodolā varētu būt četras partijas ar nepieciešamību pēc vēl viena partnera

Potenciālajam koalīcijas kodolam – “Jaunajai vienotībai” (JV), “Apvienotajam sarakstam”, (AS) “Nacionālajai apvienībai” (NA) un “Attīstībai/Par!” (AP) – stabilam darbam varētu būt nepieciešams vēl viens partneris, pauda politologs Juris Rozenvalds.

2. oktobrī 13:07

Viņa ieskatā, izvēle varētu būt starp diviem politiskajiem spēkiem – Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un “Progresīvajiem”.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Politologs pieļāva, ka no vienas puses ZZS ir pateicīga kādreizējam Ventspils mēram Aivaram Lembergam par to, ka daļa vēlētāju bija gatavi nobalsot par partiju, tomēr jāņem vērā, ka ar Lembergu būs grūti iekļūt valdībā. Tāpēc aktuāls ir jautājums, kā to risinās.

Savukārt, runājot par “Progresīvajiem”, Rozenvalds atzīmēja, ka vismaz vienam drošam koalīcijas partnerim, kas ir NA, ir iebildumi pret šo partiju, līdz ar to rodas neskaidrība, kādu ceļu izvēlēsies JV, vai tā dosies uz “Progresīvo” pusi, vai uz ZZS.

“Valdības vadītājam šāda rezerve ir vajadzīga. Manuprāt, patlaban jau diezgan skaidri var iezīmēt nākamās valdības aprises. Vairāk ir runa par to, kāds būs konkrētais izpildījums, ņemot vērā vajadzību pēc vēl viena partnera. Domāju, ka lēmums par valdības veidošanu tiks pieņemts daudz ātrāk nekā pēc 13.Saeimas vēlēšanām,” sacīja politologs.

Tāpat Rozenvalds pieļāva, ka ZZS ir kāds variants, jo nedz pats politiskais spēks, nedz arī Lembergs ir tik nepieredzējuši un naivi, lai iedomātos, ka viss varētu palikt pa vecam un ZZS braši iesoļos valdībā. Viņa ieskatā, kaut kādas norunas varētu būt, ja JV būs gatava “mazliet pievērt acis”.

Politologa ieskatā, tikpat droši, kā var runāt par potenciālo koalīcijas kodolu, var runāt arī par tiem sarakstiem, kas nebūs valdībā, un tie ir “Latvija pirmajā vietā” (LPV) un “Stabilitātei” (S). Rozenvalds pauda šaubas, vai kāds ar šīm partijām uzsāks nopietnas sarunas.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Šajās vēlēšanās nav situācija, kad jāgudro, kāds būs kodols, drīzāk runa ir par to, kurš no partneriem tiks piesaistīts un kurš radīs vismazākās problēmas – vai nu “Progresīvie”, vai nu ZZS,” sacīja Rozenvalds.

Jau vēstīts, ka JV, kura ir uzvarējusi aizvadītajās Saeimas vēlēšanās, ir gatava uzņemties iniciatīvu jaunas valdības veidošanai un jau šodien izvirzīs pārstāvjus sarunām ar citām partijām, aģentūrai LETA pastāstīja “Jaunās Vienotības” politiķis, Saeimas deputāts Arvils Ašeradens.

Vaicāts par partiju apvienības gatavību uzņemties iniciatīvu vest sarunas par jaunās valdības veidošanu, Ašeradens atbildēja apstiprinoši, uzsverot, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir apliecinājis, ka ir apņēmības pilns uzņemties arī nākamās valdības veidošanu.

JV politiķis uzsvēra, ka krīzes situācija uzliek pienākumu jauno valdību izveidot pietiekami ātri, lai Valsts prezidentam Egilam Levitam būtu iespēja jau novembra sākumā nosaukt Ministru prezidenta amata kandidātu.

Taujāts par partiju sarunām, Ašeradens skaidroja, ka politiķi savstarpēji neformāli komunicē, taču oficiālas sarunas gaidāmas no nākamās nedēļas. Politiķis norādīja, ka premjers Kariņš jau pirms vēlēšanām atzīmēja, ka prioritāte būs sarunas ar koalīcijas partijām, ar kurām, visticamāk, arī kā pirmajām paredzētas sarunas. Pēc tam sekos sarunas ar kādām citām partijām.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

JV valdes sēdē šovakar paredzēts izvērtēt 14.Saeimas vēlēšanu rezultātus, noteikt sarunu vedējus un sagatavoties sarunai ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, kas ir plānota pirmdien, kad Levits tiksies ar nākamajā parlamentā ievēlētajām partijām. Tāpat valdes sēdē paredzēts izveidot laika grafiku sarunām ar citām partijām, norādīja politiķis.

Ašeradens atzīmēja, ka JV situācija 14.Saeimā būs būtiski labāka nekā pašreizējā sasaukumā. Viņa skatījumā, Latvijas pilsoņi ir nobalsojuši par to, ka nevajadzētu taisīt eksperimentus, vēlētāji esot nobalsojuši “par sekmīgu krīzes pārvarēšanu un ekonomiskās izaugsmes nodrošināšu pēc krīzes beigām”.

Vaicāts, vai drīzākais koalīcijas kodols ir JV, Apvienotais saraksts, Nacionālā apvienība un ievēlēšanas gadījumā arī “Attīstībai/Par!”, Ašeradens uzsvēra, ka šajos jautājumos ir nepieciešams JV kolektīvs lēmums. Politiķis norādīja, ka ar minētajām partijām tiks runāts.

Uz jautājumu, ar kurām partijām JV noteikti neveidos valdību, Ašeradens norādīja, ka noteikti sadarbība nebūs ar prokremliski noskaņotām partijām. Tāpat maz iespējamas sarunas “ar populistiem”, ko iezīmējot publiski izskanējusī informācija par “Latvija pirmajā vietā” līdera Aināra Šlesera iespējamiem darījumiem saistībā ar Krieviju.

Jautāts par sadarbību ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), JV politiķis uzsvēra – kamēr tā ir saistīta ar Aivaru Lembergu, ar šo partiju apvienību sarunas valdības veidošanas kontekstā nebūs iespējamas. Savukārt ZZS pārstāvji pauduši, ka neplāno norobežoties no Lemberga, līdz ar to Ašeradens atbildēja, ka tādā gadījumā pašlaik nav redzams, kā varētu būt iespējams sadarboties ar ZZS.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Kā ziņots, pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, “Jaunā vienotība” (JV) nākamajā Saeimā varētu būt ieguvusi 23 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) – 16, “Apvienotais saraksts” (AS) un Nacionālā apvienība (NA) – pa 13, “Stabilitātei!” (S) un “Progresīvie” (P) – pa 10, bet “Latvija pirmajā vietā” (LPV) – 9 mandātus.

Tikmēr “Attīstībai/Par” (

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm