Partijas no valsts budžeta četros gados saņems vismaz 22 miljonus

Nākamajā Saeimas sasaukumā partiju finansēšanai no valsts budžeta vajadzēs krietni vairāk naudas. Sagaidāms, ka, piemēram, “Jaunā Vienotība” gadā varētu saņemt pat miljonu eiro, savukārt visiem politiskajiem spēkiem kopā nākamajos četros gados samaksāsim vairāk nekā 20 miljonu.

Valsts finansējuma palielināšana politiskajām organizācijām bija viens no kritizētākajiem 13. Saeimas lēmumiem. Lai gan netrūka ekspertu, kuri uzskatīja, ka partijām būtu jādod vairāk budžeta naudas, lielāko pēlumu deputāti izpelnījās par to, ka šīs izmaiņas attiecināja paši uz savu, nevis nākamo parlamenta sasaukumu, ko šādās situācijās uzskata par labu praksi.

Tā nu politiskās organizācijas no 2020. gada sāka jaunu dzīvi ar septiņkāršotu finansējumu. Tas budžetam prasa aptuveni 4,5 miljonus eiro gadā, bet dažkārt mazāk – problēmas ar naudas saņemšanu iedzīvojusies gan Krievu savienība, gan kādreizējā “KPV LV”.

Tieši šīs partijas un frakcijas izjukšana pa vīlēm mudināja politisko spēku lielākas finansēšanas idejas autoru – Valsts prezidentu – vērsties Saeimā ar grozījumiem, lai no nākamā sasaukuma šādās situācijas varētu apturēt valsts naudas izmaksu. Konkrētais likums šogad februārī pieņemts, bet koalīcijas deputāti pie viena tajā iebalsoja arī citas izmaiņas.

Proti, valsts finansējumu partijām aprēķina, ņemot vērā to sekmes vēlēšanās – primāri Saeimas, bet kaut kāda naudiņa iebirst arī par pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Patlaban sasaiste ar konkrētām summām. Savukārt no novembra finansējumu rēķinās ar koeficientu palīdzību, izteiktu pret minimālo algu valstī. Un te visa sāls.

Jau patlaban puslīdz droši skaidrs, ka nākamgad minimālā alga vairs nebūs 500 eiro. Gala vienošanās par tās apmēru vēl nav, bet patlaban Saeimā jau konceptuāli atbalstīta ideja par 620 eiro mēnesī.

Piemērojot šo lielumu, redzam, ka arī finansējums partijām manāmi pieaugs. Piemēram, “Jaunā Vienotība” sasniedz budžeta nauda griestus un saņems gandrīz miljonu eiro gadā. Prāvas summas arī citiem politiskajiem spēkiem – vēl trim virs pusmiljona gadā. Švakāk eiro plūdīs pie tām partijām, kas nesaņem tā saukto bāzes naudu par iekļūšanu Saeimā. Saskaitot paredzamo finansējumu, redzams, ka 13. politisko spēku uzturēšanu vajadzēs, kā minimums, miljons eiro gadā vairāk nekā patlaban.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Foto: TV3 ZIŅAS

Tātad 14. Saeimas laikā partiju finansēšana valsts budžetam izmaksās vismaz 22 miljonus eiro, pat neņemot vērā naudu, ko politiskie saņem par sekmēm pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Politikas pētniece Iveta Kažoka stāsta, līdz šim lielais finansējums partijām nav attaisnojis cerības par biedru skaita pieaugumu, vienlaikus politiķu vajadzība pēc privātās naudas jeb ziedojumiem sarukusi.

“Ļoti ceru, ka partijām pazudušas “melnās kases”. Tā bija liela cerība, ieviešot šo jauno valsts finansējuma modeli. Ko mēs neredzam… Vai partijas kļuvušas administratīvi spēcīgākas, vai vairāk laika var veltīt tādam darbam ar programmām, darbam ar biedriem, starptautiskiem izglītojošiem pasākumiem. Mana sajūta ir, ka ne,” pauž Kažoka.

Pētniece norāda, ka patlaban pat nevar skaidri pateikt – partijas saņem par maz vai par daudz. Gluži vienkārši tie paši politiķi, kuri lēma celt finansējumu partijām, nebija ieinteresēti palielināt atskaitīšanās prasības par tā izlietojumu.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm