Līderu debatēs Kariņš saka – veselības nozarei nauda ir; tagad tā tikai jāattīsta

29. septembrī 23:50

Trīs gadi, kas aizvadīti Covid-19 pandēmijas zīmē, ir atklājuši ļoti daudz. Pieļautas gan kļūdas, gan pieņemti lēmumi, kuriem sabiedrība un uzņēmumi nebija gatavi. Covid-19 pandēmijas apturēšanai pieņemtie lēmumi ir atstājuši būtisku ietekmi uz vairākām ar veselības sistēmu saistītām jomām. Jaunajam premjeram būs jātiek galā ne tikai ar Covid-19 radītajām problēmām, bet arī virkni citām.

Decembrī “Hospiss LV” pilotprojekts beigs savu darbību, un šobrīd vēl nav skaidrs, vai nākamā valdība spēs atrast finansējumu, lai projektu turpinātu un nedziedināmi slimi cilvēki tiktu pie hospisa aprūpes. Pašreizējais premjers un “Jaunās Vienotības” kandidāts Krišjānis Kariņš norāda, ka jau šobrīd Veselības ministrija strādā pie konkrētā jautājuma risināšanas. “Sistēma nav sakārtota, sākot ar primāro un paliatīvo aprūpi.” Nauda ir, mums ir jāturpina attīstīt nozare.”

Arī bērniem pakalpojumu saņemšana nereti ir dārga un pat nepieejama. Piemēram, valsts apmaksāts zobārsts bērniem nav pieejams akūtos gadījumos, ārstu trūkuma un kvotu dēļ. “Nacionālās apvienības” premjera amata kandidāts rosina veikt auditu, lai saprastu, ko dara valsts un ko privātais sektors.

Katru gadu labdarības organizācijas lūdz līdzcilvēku palīdzību pakalpojumu daļējai vai pilnīgai apmaksāšanai bērniem, jo ne visi pakalpojumi tiek pilnībā apmaksāti no valsts budžeta. “Bērnu ārstēšana mums ir jāapmaksā. Mums ir jādod papildu līdzekļi veselībai. Bērni nedrīkst ciest,” uzskata “Attīstībai/Par!” premjera amata kandidāts Artis Pabriks.

Šogad 1255 onkoloģiskie pacienti cerēja uz valsts finansētiem inovatīvajiem medikamentiem, taču ar esošo valsts finansējumu ārstēšanos uzsāka vien 381 pacients. Pēc Veselības ministrijas aplēsēm nākamgad šāds atbalsts būs nepieciešams jau 2028 vēža pacientiem. “Progresīvie” un viņu premjera kandidāts Kaspars Briškens uzskata, ka problēma ir medikamentu cena: Ir jānosaka fiksēta maksa par valsts kompensētiem medikamentiem – 1 eiro!”

Konkurences padome jau pirms vairākiem gadiem secināja, ka pat, ja zāļu ražotāji medikamentiem Latvijā nosaka zemākas cenas nekā Lietuvā un Igaunijā, cenu veidošanos mehānisma dēļ Latvijas patērētājiem zāles var izmaksāt dārgāk. Konkurences uzraugi secināja, ka atšķirīgo medikamentu cenu Baltijas valstīs nosaka ne vien atšķirīgās PVN likmes, bet arī lieltirgotavas jeb vairumtirgotāja uzcenojumi. “Zaļo un Zemnieku savienības” Zemgales apgabala saraksta līderis Viktors Valainis vēlas samazināt PVN likmi medikamentiem, ieviešot 5% samazināto PVN likmi.

Ar katru gadu mediķu pieejamība lauku reģionos kļūst arvien sarežģītāka. Arvien vairāk lauku reģionos dzīvojošie cilvēki ir spiesti mērot garu ceļu, lai saņemtu nepieciešamo pakalpojumu. Viens no variantiem, ko piedāvā “Apvienotā saraksta” premjera amata kandidāts Uldis Pīlēns, ir mērojamā ceļa kompensācijas, lai palīdzētu un atbalstītu iedzīvotājus.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Saskaņas” premjera amata kandidāts Ivars Zariņš ir pārliecināts, ka ar atbilstošu atalgojumu mediķiem ir iespējams celt mediķu pieejamību lauku reģionos. Tāpat viņš norāda uz e-veselības nesakārtotību.

Debates tapušas ar Sabiedrības integrācijas fonda finansējumu. #SIF_MAF2022

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm