Līderu debates 2022: kandidāti skaidro savus plānus energokrīzē, Valainis izvelk “grafikus”

29. septembrī 22:17

Energocenu krīze un tās izraisītā vispārējā dzīves dārdzība būs nopietns pārbaudījums daudziem. TV3 politisko līderu debatēs jautāja, kāds būs energocenu krīzes izraisītā vispārējā sadārdzinājuma atbalsts iedzīvotājiem, nākot konkrētajam politiskajam spēkam pie varas. Šajā kontekstā Viktors Valainis no “Zaļo un zemnieku savienības” izvilka sarakstus.

Valainis (ZZS) sāka analizēt valdības sniegto atbalsta paketi iedzīvotājiem un uzņēmumiem, norādot, ka, izdalot to pa pilsētām uz iedzīvotājiem, tas būtībā nekāds atspaids energokrīzē neesot. Pēc viņa sacītā, jāpalielina finansējums un valsts atbalsts energokrīzē visām iedzīvotāju grupām, naudu prasīšot no Eiropas Komisijas, lai visos apstākļos iedzīvotājiem būtu vienlīdzīgas iespējas.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka Latvijas valdība jau pieņēma atbalsta paketi viena miljarda apmērā mājsaimniecībām un uzņēmējiem. Ja būs nepieciešams, tad valdība būs gatava turpināt pēc iespējas mērķēti atbalstīt.

Kaspars Briškens no “Progresīvajiem” uzsvēra, ka iecerēts turpināt atbalstīt uzņēmumus un mājsaimniecības. “Uzskatām, ka esošais atbalsts mājsaimniecībām, īpaši, mazturīgākajiem, radīs divreiz lielākus rēķinus. Pastāv risks ekonomikai ieiet lejupslīdē,” viņš pauda, uzsverot, ka ir potenciāls atbalsta pakotni vēl vairāk palielināt, tostarp pastāv iespējas optimizēt budžeta ieņēmumus.

Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics (NA) pauda, ka iepriekš vairākās kārtās pieņemtie atbalsta pasākumi kļūst labāki un ziemu pārdzīvosim, bet tuvākie divi mēneši parādīs, vai ar esošo atbalstu pietiek. Pēc viņa sacītā, jādomā, kā nākt pretī vairāk cietušajām nozarēm, iedzīvotājiem. Jādomā, kā mērķētāk atbalstīt tos, kam atbalsts nepieciešams visvairāk – tas esot trešās atbalsta pakotnes uzdevums.

Deputāts Ivars Zariņš (“Saskaņa”) uzsvēra, ka cenu pieauguma apstākļos ir divi faktori – ārējie apstākļi, ko nevaram ietekmēt, un tas, kas saistīts ar varas bezrīcību un nekompetenci, jāpieņem likums energoresursu samazināšanai, apjomīgu māju siltināšanai. Zariņš teicās, ka pats būtu premjers jau sen būtu izsludinājis energoresursu krīzi valstī, kas dotu iespējas noteikt cenu griestus tirgotājiem, neļaujot iegūt spekulatīvu peļņu. Tāpat būtu jānosaka valsts intervence biomasai un granulām.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) uzsvēra, ka pašlaik valdība ir devusi nedaudz – viena miljarda atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Ja būtu reāls karš, viens kara mēnesis izmaksātu vismaz miljardu eiro. “Dzīvojot ekonomiskā kara apstākļos, ja vajadzēs, būs jādod vēl vairāk atbalsta,” viņš atzina, piebilstot, galvenais ir uzvarēt un lai iedzīvotājiem nebūtu jāizvēlas starp siltumu un aukstumu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Miroslavs Mitrofanovs Latvijas Krievu savienības (LKS) premjera amata kandidāts teica, ka valdībai un Saeimai jānodrošina 100% siltumenerģijas rēķinu kompensāciju. Ir bažas, kas notiks pēc vēlēšanām, gribam solījumu, ka pēc vēlēšanām nekas nemainīsies.

Uldis Pīlēns no “Apvienotā saraksta” premjera amata kandidāts – pabalsti ir vajadzīgi. Pandēmijas krīzē atbalsta mehānismi, azartspēļu biznesi pirmajā vietā, uzņēmumi nostāk. Ir lielas šaubas, vai pa vecam dalot līdzekļus, nonāksim pie nepieciešamā siltuma nepieciešamajā līmenī. Nespēja regulēt valsts intervenci monopola apstākļos ir lieta, kas būtu jādara.

Debates tapušas ar Sabiedrības integrācijas fonda finansējumu. #SIF_MAF2022

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm