14. Saeimas vēlēšanās pārliecinoši uzvarējusi “JV”, liecina vēlētāju aptauja

14.Saeimas vēlēšanās pārliecinoši uzvarējusi “Jaunā Vienotība”, liecina vēlētāju aptauja pie iecirkņiem jeb “exit poll”, kurā noskaidrota gandrīz 6500 pilsoņu izvēle. Saeimā iekļuvušas kopumā astoņas partijas.

1. oktobrī 20:00

Saskaņā ar vēlētāju aptaujas datiem 5% barjeru varētu būt pārvarējušas un Saeimā iekļūtu vēl piecas partijas – Nacionālā apvienība (NA), “Progresīvie”, “Stabilitātei!”, “Latvija pirmajā vietā” (LPV) un “Attīstībai/Par!” (AP), bet vēl vairākas ir tuvu šai robežai. To, kuras partijas būs pārstāvētas 14.Saeimā, parādīs tikai oficiālie Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Par JV varētu būt nobalsojuši 22,5% vēlētāju, par AS, kuru kuru veido Latvijas Zaļā partija, Latvijas reģionu apvienība un Liepājas partija – 11,5%, bet par ZZS – 10,9% vēlētāju. Par NA varētu būt nobalsojuši 8,4%, par “Progresīvajiem” – 8,3%, par “Stabilitātei!” – 5,4%, par LPV – 5,3%, bet par AP – 5,2% pilsoņu.

Vēlētāju aptaujas rezultāti partijai “Saskaņa” un “Konservatīvajiem” uzrāda 3,5% atbalstu katrai.

Uz valsts finansējumu, pārvarot 2% barjeru, vēl varētu pretendēt arī Latvijas Krievu savienība ar 3,2% balsu, partija “Katram un katrai” ar 2,8% un “Suverēnā vara” ar 2,3%.

Pārējās partijas varētu būt saņēmušas mazāk par 2% balsu – “Republika” ar 1,6%, “Tautas varas spēks” ar 1,1%, “Tautas kalpi Latvijai” ar 0,9%, “Vienoti Latvijai” ar 0,5%, Kristīgi progresīvā partija ar 0,4% un “Apvienība Latvijai!” ar 0,3%.

Šogad izvēli neatklāja 30% aptaujāto, salīdzinot ar 29% pirms četriem gadiem. Ņemot vērā novērojumus pie iecirkņiem, lielākās nobīdes no oficiālajiem rezultātiem varētu būt partijām, par kurām tradicionāli vairāk balso krievvalodīgie iedzīvotāji, jo īpaši Latgalē.

Vienlaikus gan novērots, ka Rīgas iecirkņos, kur tradicionāli bija nospiedošs “Saskaņas” atbalstītāju pārsvars, aptaujā nobalsojušie šoreiz nosauc citas partijas. Pirms četriem gadiem nevienai partijai aptaujas uzrādītais rezultāts no oficiālā neatšķīrās vairāk nekā par 1,5 procentpunktiem, izņemot KPV LV, kas aptauja uzrādīja par 2,5 procentpunktiem mazāku atbalstu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Proporcija starp to, kāda pēc intervētāju dzirdētā, varētu būt neatbildējušo dzimtā valoda, nav mainījusies – kopumā divas trešdaļas bija latviski runājoši. Tomēr Latgalē vairāk nekā puse no tiem, kas neatklāja savu izvēli, bija krieviski runājoši. No iepriekšējās pieredzes zināms, ka balsotāji nereti nevēlas atklāt, ka atbalstījuši politiskos spēkus, kam atsevišķos jautājumos ir diezgan radikāla nostāja.

Nobalsojušo pilsoņu aptauju pie iecirkņiem (“exit poll”) sestdien veica Nacionālā informācijas aģentūra LETA, Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) un sabiedriskie mediji Latvijas Televīzija un Latvijas Radio. Metodoloģisko atbalstu aptaujas veikšanā sniedz tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.

Aptaujā pie vēlēšanu iecirkņiem intervētāji pēc nejaušības principa anonīmi iztaujāja gandrīz 6500 vēlētāju pie vairāk nekā 70 iecirkņiem gan pilsētās, gan novados.

Aptaujā iegūtie dati dos ticamu priekšstatu par to, kāds būs vēlēšanu iznākums un kuru partiju deputāti tiks ievēlēti Saeimā.

Tie gan nebūs oficiālie rezultāti, kas ļautu paziņot partiju iegūto vietu skaitu un vēlēšanās ievēlēto deputātu vārdus. Šos aprēķinus veic Centrālā vēlēšanu komisija (CVK), skaitot vēlēšanās nodotās balsis un ņemot vērā pie kandidātu vārdiem vēlēšanu zīmēs atzīmētos plusus un mīnusus.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

CVK sākotnējos vēlēšanu datus sola paziņot ap pusnakti. Svētdienas rītā būs zināmi vēlēšanu provizoriskie rezultāti lielākajā daļā iecirkņu.

Aptaujas rezultāti tiks publiskoti pēc iecirkņu slēgšanas plkst.20.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm