109 grūtas dienas: pēc 13. Saeimas vēlēšanām valdības veidotāji maldījās strupceļos

Valdības veidošanai jaunajā Saeimā dota zaļā gaisma. Uzvarētājiem, “Jaunajai Vienotībai”, ir dažādas izvēles iespējas. Taču pirms četriem gadiem pēc 13. Saeimas ievēlēšanas līdz jaunas valdības apstiprināšanai pagāja 109 sarežģītu sarunu un vairāku nesekmīgu centienu dienas.

13. Saeima, kas tika ievēlēta 2018.gada 6. oktobrī, jauno – Krišjāņa Kariņa (JV) vadīto piecu partiju koalīcijas valdību apstiprināja vien nākamā gada 23. janvārī. Kariņu veidot valdību Valsts prezidents aicināja ar trešo piegājienu, kad iepriekšējie soļi bija izgāzušies.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Līdz ar to šī Ministru kabineta veidošanas gaita, kas prasīja 109 dienas, bija ilgākā kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Ar to tika pārspēts iepriekšējais rekords, kad 1995.gadā Andra Šķēles valdība tika apstiprināta 81 dienu pēc vēlēšanām.

No septiņām 13. Saeimā ievēlētajām partijām valdības veidošanā faktiski iesaistījās piecas, potenciālajiem koalīcijas partneriem norobežojoties no “Saskaņas” un ZZS. Jaunizveidotais Ministru kabinets tika apstiprināts ar 61 deputāta atbalstu: par bija JV, NA, AP, JKP un daļa KPV parlamentāriešu; pret – S, ZZS un daļa KPV.

Līdz ar parlamenta balsojumu par jaunās valdības apstiprināšanu Kariņš kļuva par 40.Latvijas Republikas premjeru. Viņa vadītā valdība ar dažu ministru nomaiņu stabili nostrādāja visu 13.Saeimas darbības periodu. Tomēr ceļš līdz šīs valdības izveidošanai bija sarežģīts.

Partijas nespēja rast kopīgu valodu

Tūlīt pēc 13. Saeimas ievēlēšanas partijas valdības veidošanas iniciatīvu ļāva uzņemties JKP un KPV, tomēr kopīga valoda netika rasta. Novērotāji atzīmēja, ka procesu traucē partiju novilktās “sarkanās līnijas”, kas nepieļāva ne tikai S, bet arī ZZS iesaisti koalīcijā. Paralēli sākās arī ilga epopeja ar KPV līdera pielaidi valsts noslēpumam.

Partijas drīz vien publiski paziņoja, ka tām nav pieņemamas JKP zīmētās valdības aprises, bet šīs partijas līderis pārmeta, ka valdības veidošanas gaitu traucē partiju aizkulišu spēles. Gandrīz mēnesi pēc Saeimas vēlēšanām – oktobra beigās – politologi bija spiesti atzīt, ka sarunas par valdības izveidi nonākušas strupceļā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Vispirms nominēja Bordānu, tad – Gobzemu

Novembra sākumā toreizējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis tikās ar trīs partiju premjera amata kandidātiem: Aldi Gobzemu (KPV); Jāni Bordānu (JKP) un Arti Pabriku (AP). Ministru kabineta sastādīšana vispirms tika uzticēta Bordānam.

Lai arī Bordāns sākotnēji pauda pārliecību “par 80 procentiem”, ka viņam šajā uzdevumā veiksies, drīz vien JKP piedāvājums izsauca pārējo iesaistīto partiju neapmierinātību. JKP līderis beigu beigās secināja, ka jauno valdību norakušas “vecās oligarhiskās partijas”.

Novembra vidū Vējonis atsauca Bordāna nomināciju, bet mēneša beigās valdības veidošanu uzticēja Gobzemam. Tas jau sākotnēji izraisīja citu partiju apmulsumu, un bija skaidrs, ka ideja par KPV līdera veidotu valdība ir lemta neveiksmei.

Saistībā ar strupceļu valdības veidošanas procesā politikas vērotāji runāja par iespējamo politisko krīzi, izeja no kuras rodama ārkārtas Saeimas vēlēšanās. Vienlaikus tika prognozēts, ka 13.Saeimā iekļuvušās partijas atkārtotās vēlēšanās vairs neiegūtu tik lielu atbalstu. Iespējams, šis faktors bija viens no dzinuļiem, kas motivēja politiķus tomēr nonākt pie kopsaucēja.

Cerība atausa līdz ar Kariņu

Jau 11.decembrī Valsts prezidentam nācās atsaukt Gobzema nomināciju premjera amatam, jo partneri bija atteikušies no darbošanās šādā valdībā. Tajā pašā dienā AP Ministru prezidenta amata kandidāts Pabriks publiski pavēstīja, ka atsauc savu kandidatūru uz valdības vadītāja krēslu. Vienlaikus partijas atsaucās Kariņa valdības veidošanas iniciatīvai.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Tomēr Vējonis lēmumu par Ministru prezidenta amata kandidāta nominēšanu trešo reizi nepieņēma strauji. Process iestiepās 2019.gada sākumā. Kariņam valdības veidošana tika uzticēta 7. janvārī. Un jau divu nedēļu laikā tā saņēma 13.Saeimas uzticības balsojumu.

Žurnālists kopš 1992. gada. Atspoguļo sociālpolitiskus notikumus un procesus. Strādā ar pārliecību, ka uzticamas ziņas ir pirmās nepieciešamības prece ikvienam, kā arī vitamīni veselīgas pilsoniskās telpas veidošanā.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm