Vēja enerģijas nozarē uzrāviens; iespējas arī Latvijas uzņēmumiem

Krievijas iebrukums Ukrainā liek daudzām valstīm strauji pārskatīt savu enerģētikas nozari, tostarp Latvijā. Turpmākajos gados sagaidāms liels uzrāviens vēja enerģijas industrijā, un robotikas uzņēmums Latvijā lūko izmantot iespējas, ko tirgus izmaiņas sniedz.

Latvija vēja enerģijas jomā savulaik bija līdere Baltijas valstīs, un divtūkstošo gadu sākumā pie Liepājas, Grobiņā, pat uzcēla tolaik lielāko vēja parku reģionā. Tālāk gan pamatīgi iepalikām, un patlaban no šā resursa saražojam tikai pāris procentus enerģijas.

Krievijas iebrukums Ukrainā visu mainīja, un valsts ar skubu sāka meklēt alternatīvus risinājumus, lai nebūtu jāpaļaujas uz agresorvalsts gāzi, ko izmantot mūsu termoelektrocentrālēs. Viens no tiem – attīstīt atjaunīgo resursu stacijas jūrā un mežos. Iecerēts vērienīgs vēja parks Kurzemes piekrastē, vienlaikus  “Latvenergo” kopā ar “Latvijas Valsts mežiem” dibinājis kopuzņēmumu, lai to pašu darītu iekšzemē. Arī privātajam sektoram projekti paspārnē, un patiesībā arī daudzviet citur pasaulē – līdz ar dramatiskām izmaiņām enerģētikas nozarē – būtiski audzis pieprasījums vēja enerģijai.

Šīs nozares uzrāvienu aktīvi lūko apgūt Latvijas uzņēmums “Aerones”. Tā pārstāvji šodien pirmo reizi demonstrēja jaunu robotu, kas nodrošina pilna servisa vēja turbīnu lāpstiņu apkopi un remontu – virsmas mazgāšanu, slīpēšanu, aizsarglentes noņemšanu, grunts uzklāšanu un pildmasas uzklāšanu, lāpstiņas kants krāsošanu ar aizsargpārklājumu un citus darbus. Tas šo procesu padarot ātrāku, mazina dīkstāves stundas un attiecīgi peļņas zudumu. Jaunais robots ir testēts vēja parkos Spānijā, Vācijā, ASV un arī pie mums.

Artūrs Drebots
“Aerones” izpilddirektors

“Latvijā mums ir izveidota laba sadarbība ar “Latvenergo”, kas ļauj mums testēt mūsu robotiskās iekārtas viņu vēja parkā. Un tieši šis robots ir testēts “Latvenergo” vēja parkā.”

Šā gada laikā plānots saražot vēl šādus robotus, turpināt tos noslīpēt un nākamgad projektu pilnībā komercializēt.

Šos robotus, kas apkopj vēja turbīnas, kontrolē no īpašiem vadības centriem. Tie ierasti izvietoti šādus busiņos, no kuriem tad visu operāciju organizē.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Pati vadība uz ekrāniem un ar īpašu paneli, līdzīgi kā datorspēlē. Ņemot vērā iecerēto paplašināšanos, uzņēmums arī meklē darbiniekus, kas būtu gatavi strādāt pamatā ārzemēs.

Jānis Putrāms
“Aerones” līdzdibinātājs

“Turbīnu skaitu strauji palielinās. Šo cilvēku, kuri būtu gatavi karāties virvēs un darīt darbu ar rokām, pietrūkst, tāpēc mēs redzam, ka tieši ar robotiskām sistēmām var nodrošināt apkopi straujai industrijas izaugsmei.”

Ģeopolitika, Briseles zaļais kurss, klimata mērķi… Arī Vēja enerģijas asociācijā atzīmē, ka nozare ir liela uzrāviena priekšā, tai skaitā Latvijā, kur bijusi ļoti bikla attīstība pēdējos 10 gados. Iemesli tai slēpjas gan valsts regulējumā, gan zaļās enerģijas reputācijā OIK dēļ.

Lāsma Līvzeniece
Vēja enerģijas asociācijas izpilddirektore

“Sabiedrības attieksmi un tas, kā pašvaldības attiekušās pret vēja parkiem. Nekad nav bijis tā: “Jā, nāciet, būvējiet!” Jāveido kopīga izpratne, kāpēc mums to vajag. Gan pašvaldībām, gan valstij.”

Nozares uzrāviens līdzi nes arī lielu konkurenci par nepieciešamajiem materiāliem, un piegādēs jau redzami kavējumi, kas jāņem vērā projektu attīstītājiem.

Žurnālists
Medijos darbojas 10 gadus. Iepriekš strādājis ziņu aģentūrās, savukārt ikdienā TV3 Ziņās vēsta par aktuālo ekonomikā un politikā, padziļināti pievēršoties valdības darbam, transportam un enerģētikai.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm