tv3.lv

Valsts iestādes no ārzemēm saņem 20 miljonus eiro darba uzlabošanai

Latvijas institūcijas, galvenokārt likumsargi, no ārvalstu donoriem saņems prāvas summas savas darbības uzlabošanai. Eiropas Savienības partneri – Islande, Lihtenšteina un Norvēģija – ar 20 miljoniem eiro atbalstīs Valsts policiju, Ieņēmumu dienestu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, Finanšu izlūkošanas dienestu, kā arī Tieslietu un Labklājības ministrijas, vēsta TV3 Ziņas.

Valsts policijas ēkas Stabu ielā kapitālajam remontam naudas pašiem neesot, tāpēc lūgtas Norvēģijas, Islandes un Lihtenšteinas valdības piešķirt septiņus miljonus eiro darba kabinetu un gaiteņu atjaunošanai, kriminālistikas laboratorijas izveidošanai. Vēl par miljonu svešas naudas iegādās tehniku ekonomisko noziegumu atklāšanā.

Normunds Grūbis
Valsts policijas Galvenās administratīvās pārvaldes priekšnieks

“IT risinājums, ar kuru plānojam veikt preventīvus pasākumus, kas attiecas uz finanšu krāpniecību. Tā būs brīdinājuma sistēma.”

No ārzemju donoriem 2,5 miljonus eiro ieguvis Valsts ieņēmumu dienests, lai pārbūvētu un modernizētu robežšķērsošanas punktu Terehovā. Tagad labāk varot izķert, lai uz Krieviju neizved sankciju sarakstā iekļautās lietas, piemēram, militārajām vajadzībām.

Ieva Jaunzeme
Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja

“Kontrabandistiem lielāka peļņa šobrīd ir no stratēģisko preču ievešanas Krievijā nekā citas kontrabandas lietas. Esam jau vairāk nekā 30 gadījumus atklājuši. Tā detaļa var būt traktoram, bet var būt arī tankam. Tai skaitā mikroshēmas, kas var tikt iemontētas gan radio vai kādā raķetē.”

Valsts ieņēmumu dienests saņēmis naudu arī Rēzeknes kinoloģijas dienesta telpu remontēšanai, suņu apmācības tehnoloģiju iegādei. Savukārt Valsts tiesu ekspertīžu birojs ieguvis 2,6 miljonus eiro, lai 10 automašīnas aprīkotu ar tehnoloģijām noziegumu vietu un lietisko pierādījumu fiksēšanai, ķīmiskā un radioloģiskā piesārņojuma testēšanai.

Maira Čentoricka
Valsts tiesu ekspertīžu biroja vadītāja

“Ekspertīze kļūst arvien dziļāka un dziļāka, un tas atvieglo darbu izmeklētājam, tiesnesim, kas var rakstīt savā spriedumā, ka, pamatojoties uz šo secinājumu, ir apliecināts tāds un tāds fakts. Sabiedrībai nesīs lielu labumu, jo, ja mēs varam to tehniski konstatēt, mums nevajag mēnešiem pratināt cilvēkus.”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Un emocionālo pārdzīvojumu uzplēst vairākkārt, dodoties uz dažādām iestādēm, vairs nevajadzēs noziegumos cietušajiem bērniem. Par diviem miljoniem eiro Bērnu slimnīcā iekārtos telpas tā sauktajai vienas pieturas aģentūrai. Turpmāk bērniem draudzīgā veidā vienuviet fiksēs informāciju par noziegumu, sniegs palīdzību.

“Nāk kopā policijas darbinieki, eksperti psihologi, mediķi un strādā, lai bērnam nebūtu atkārtoti jāsniedz liecības. Ja liecina vienu reizi, tad pēc lieto audio un video ierakstu,” pauda Labklājības ministrijas projektu vadītāja Ilze Bērziņa.

Bet Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs no ārzemēm daļu saņemtos 650 000 eiro izlietojis web un mobilo lietotņu izstrādei. Cilvēki varēs ziņot par korupciju, aizdomām par to un vēlāk saņemt atgriezenisko saiti.

Ineta Cīrule
KNAB priekšnieka vietniece izmeklēšanas darbību jautājumos

“Šajā platformā cilvēki varēs saņemt identifikācijas numuru un apskatīties, cik tālu ir nonākusi, kādā stadijā ir ziņojuma izskatīšana, kā arī redzēt, vai palicis KNAB vai aizsūtīts uz citu institūciju.”

No kopējiem 20 miljoniem eiro salīdzinoši daudz naudas dažādās iestādes tērēts un vēl tērēs mācībām un semināriem.

Finanšu izlūkošanas dienests 450 000 eiro tērēs mācībām un semināriem, gandrīz pusmiljons. Uz jautājumu, kas maksā tik daudz, Finanšu izlūkošanas dienesta administratīvais direktors Aleksejs Petrovs atbildēja – ārvalstu eksperti un pieredze. “Mēs kopā ar FKTK organizēsim vismaz piecus seminārus piecu dienu garumā,” viņš skaidroja.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Vai norvēģu, islandiešu un lihtenšteiniešu dotie miljoni tiek tērēti gudri, bez “uzpūstām” tāmēm, sarunātiem iepirkumiem, pārbaudīšot paši donori. Pirmajos gados esot bijuši gadījumi, kad nauda nonākusi nepareizās kabatās.

Žurnālists
Uzdod neērtus un kritiskus jautājumus, izgaismo nejēdzības un neizpildītos solījumus, liek atbildēt par sabiedrības līdzekļu racionālu izlietojumu. Eksperimentālists ar skaidru redzējumu par modernas formas stāstiem.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm