tv3.lv

“Valka nav ciematiņš aiz meža”; valcēnieši aizvainoti par kaimiņu novadu izteikumiem

Saeimas deputāti otrdien atgriezīsies pie garajām debatēm par novadu reformu. Bet tikmēr daudzviet Latvijā jūtams, ka politika sarīdījusi pagastu pret pagastu. Sevišķi tas manāms cilvēku noskaņojumā Valkas novadā.

Kad ar protesta akcijām pret iekļaušanu Valkas novadā asi iebilda kaimiņi, šos kategoriskos “nē” pavadīja komentāri, ka Valka esot atpalikusi pilsēta. Daudzos valcēniešos radies aizvainojums par šādiem kaimiņu izteikumiem.

Valka ir kā negribētā, atstumtā pašvaldība. Kategorisku ”nē” pievienošanos Valkas novadam izteica Rūjienas un Naukšēnu novadi, un ar skaļiem protestiem ielās izgāja Strenču, Beverīnas un Trikātas ļaudis. Bet kā tas liek justies pašiem valcēniešiem?

Valkas veterinārārstei, kad pie viņas ved dzīvniekus, nākas uzklausīt valcēniešu aizvainojumu, cik necienīgus epitetus par Valku izteikuši apkārtējo novadu ļaudis, izsakot nepatiku par novadu reformas plānu pievienot viņus Valkas novadam.

“Kad saka, te ir galīgs purva nostūris, vai izsakās vēl citādi nepatīkami, bet… es ne velti pārnācu uz šejieni dzīvot pirms 20 gadiem, un man pat nav žēl, ka pametu Valmieru,” saka veterinārās klīnikas ”Spožā spalva” ārste Ingrīda Vilne.

Foto: ULDIS ĀBOLIŅŠ, TV3 ZIŅAS

Arī reģionālā laikraksta ”Ziemeļlatvija” redaktore pauž vilšanos, cik nievājoši un pat riebīgi par Valku izteikušies tās tuvākie kaimiņi – Strenču novada ļaudis – pēdējo divu nedēļu protesta akcijās.

“Viens pēc otra saka ar Valku ”nē”, tad cilvēkiem tiešām sāk rasties iespaids, ka Valka ir ”ciematiņš aiz meža”, kaut kāds nostūris, kur ir bads un tukšums. Tad cilvēks sāk justies aizvainots,” uzskata laikraksta ”Ziemeļlatvija” galvenā redaktore Inguna Johansone.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Foto: ULDIS ĀBOLIŅŠ, TV3 ZIŅAS

Reaģējot uz kaimiņu izteikumiem, Valkas kultūras nama gaismu tehniķis veica uzsaukumu boikotēt Rūjienas saldējumu un neiepirkties Naukšēnu novada saimniecības ”Kunturi” veikalā Valkā.

“Ja jau mēs tādi nabadzīgi esam, ko tad mēs viņa gaļu ēdīsim. Likās, ka mēs šeit Valkā esam trešā pasaules valsts, bez interneta, dzīvojam kokos. No Rūjienas un Naukšēnu aktīvistiem tas bija sitiens zem jostas vietas,” uzskata gaismu tehniķis Ilvars Rullis.

Tiek arī apšaubīti kaimiņu novadu izteikumi, – Valka esot tik slikta, ka iedzīvotāji mūk projām. “Ja vēlēsieties atrast dzīvesvietu Valkā, tas ir ļoti sarežģīti, jo pieprasījums ir pēc dzīvokļiem. Cilvēki pārceļas no citām vietām. Te ir darbavietas,” uzsver Inguna Johansone.

Valkas industriālais parks ar 350 darbavietām esot pierādījums novada spējai piesaistīt investīcijas. Te ražo pat detaļas “Porsche”, “Audi” un “Mercedes”, atsevišķas komponentes avioindustrijai. Savukārt kāda putu polietilēnu ražošanas uzņēmuma eksporta tirgus sniedzas līdz Ķīnai. Uzņēmumā uzskata, – pierobežas dēļ valdībai nāksies Valkas novadam noteikt īpašāku nodokļu statusu, lai atbalstītu Valkas uzņēmējus.

“Ja igauņu uzņēmējam izmaksā 1000 eiro darbinieks un Latvijas uzņēmējam izmaksā 1000 eiro darbinieks, iekļaujot visus nodokļus, Igaunijas pusē saņem par 150 eiro vairāk uz rokas. Mums šī konkurence ir jāiztur, lai mēs varētu piesaistīt darbiniekus,” norāda  ”PEPI RER” valdes priekšsēdētājs Imants Šteins.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Foto: ULDIS ĀBOLIŅŠ, TV3 ZIŅAS

“Lai pašvaldību finanšu aprēķinā būtu ņemti vērā tie Latvijas valstspiederīgie, kas deklarējušies Valgā, jo faktiski 90% no viņiem dzīvo šeit. Tā ir fiktīva deklarēšanās Valgā, lai saņemtu Igaunijas sociālos un veselības aprūpes labumus, bet patiesībā dzīvo Latvijā, te iepērkas veikalos, Latvijā veic komunālos maksājumus. Tas viss tiek aplikts ar PVN. Pašvaldība no tā neko neiegūst, bet Latvijas valsts budžets papildinās. No tā daļu naudas atdot pašvaldībai būtu tikai loģiski un godīgi,” uzskata Valkas novada mērs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija) .

Valcēnieši uzskata, – ja Saeimas deputāti lems Valku atstāt kā vienu no mazākajām pašvaldībām valstī, tad valdībai būtu jāslēdz unikāli sadarbības līgumi ar Igauniju, jāpiešķir novadam dažādas privilēģijas. Valka un Valga tagad par Eiropas miljoniem veido kopēju pilsētas centru. Bet turpmāk Valkai var būt problēmas ar fondu naudas piesaisti, jo kritēriji ir iedzīvotāju skaits un teritorijas lielums.

“Uzskatām, ka būtu loģiski, ja pašvaldības līdzfinansējuma daļa Eiropas Savienības projektos būtu mazāka. Mazākais pašvaldībai būs grūtāk nodrošināt līdzfinansējuma daļu. Ja valsts ir izšķīrusies – jūs būsiet mazāki, nu, tad valstij jāpanāk pretī,” pārliecināts ir Valkas mērs.

Situācijā, kad kaimiņi dauza Valku, valcēniešiem esot kāpusi lokālpatriotisma sajūta. Turklāt arvien biežāk valcēniešos esot dzirdama tieši viegla nopūta, ka Valkas novadā netiks iekļauti Strenči, Seda un Ēvele. Tās ir teritorijas, kurām ir lieli pašvaldību savstarpējie norēķini ar Valmieru, piemēram, par skolēniem. Šīm pašvaldībām esot Valkas novadā, nozīmētu tieši naudas aizplūšanu projām no Valkas.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm