Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Vai Latvijas derīgie izrakteņi netiek pārvaldīti ilgtspējīgi? Atbildīgās institūcijas uzskata, ka situācija ir uzlabojusies
Valstij nav ilgtermiņa plāna derīgo izrakteņu pārvaldīšanai un pieklibo arī šo resursu ieguves vietu uzraudzība. Šie ir daži no trūkumiem, kurus atklājusi Valsts kontrole (VK). Atbildīgās institūcijas daļēji pārmetumiem piekrīt, bet skaidro, ka pēdējā laikā situācija krietni uzlabojoties.
Latvijā sastopami dažādi derīgie izrakteņi: māls, kūdra, granīts, smilts un citi. Tomēr Valsts kontrole secinājusi, ka jau pēdējos 20 gadu aktīva zemes dzīļu pētīšana nenotiek, jo nav digitalizēta visa vēsturiski pieejamā ģeoloģiskā informācija. Tas nozīmē, ka īsti nezinām – vai šos resursus netērējam par daudz, vai arī gluži pretēji – varbūt laižam garām iespēju iegūt bezmaksas materiālus, piemēram, būvniecībai.
“Digitalizācija notiek krietni gausāk nekā bija sākotnēji plānots – ja sākotnēji bija plānots, ka 2020. gadā būs jau 90% digitalizēti no šīs informācijas, kas ir rīcībā, tad tikai 10%, bet tai pašā laikā nenotiek arī jauna dzīļu izpēte,” saka Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka.
Būtiski pieklibojot arī derīgo izrakteņu iegūšanas vietu uzraudzība – Valsts vides dienests pārbaudēs brauc reti un nav skaidrs pēc kādiem kritērijiem izraugās – kuras ieguves vietas apsekot. Būtiski, ka normatīvajos aktos nav arī skaidri definēts – cik ilgā laikā pēc izrakteņu ieguves pabeigšanas uzņēmējiem šī teritorija jāsakārto. VK atklājusi teju 40mit uzņēmumu, kuri jau likvidējušies, bet nav sakopuši pussimtu teritoriju.
“Mēs konstatējām 254 derīgo izrakteņu ieguves vietas, kurās ieguve vairs nebija atļauta, bet tās nebija rekultivētas un 140 no tām tādas, kur ieguve nav atļauta jau 10 gadus. Tā ir degradēta, iespējams, pat bīstama teritorija,” norāda VK pārstāve.
Valstij kopumā neesot ilgtermiņa plāna, ko ar derīgajiem izrakteņiem darīt, tādēļ arī rodoties daudzas no iepriekš minētajām problēmām. Par jomu atbildīgā ministrija gan uzskata – pietiekami plaši zemes dzīļu izmantošana atrunāta esot pērn apstiprinātajās Vides pamatpolitikas nostādnēs un atsevišķu dokumentu tam nevajag. Savukārt resursu izpēti apgrūtina privātīpašumi.
“Valsts un pašvaldības īpašumos aina ir diezgan skaidra jau, bet ir šie īpašumi, kas saistās ar privātpersonām. Zemes dzīles mūsu gadījumā pieder zemes īpašniekam līdz pat zemes kodolam un īpašniekam jābūt ieinteresētam, lai tiktu izpētīti šie resursi pilnā apmērā,” teic VARAM Vides departamenta direktore Rudīte Vesere.
Iekavētā datu digitalizācija gan jau notiekot straujāk – tas izdevies pateicoties piesaistītajam Eiropas finansējumam. Arī Valsts vides dienests pārbaužu plānošanu jau uzlabojis no šā gada, vairāk pievēršoties lielāka riska objektiem. Turklāt pērn teritoriju uzraudzībā sākti izmantot arī satelīta attēli.
“Rezultātā mums izdevās identificēt jau pagājušā gada laikā sešus gadījumus, kad bija konstatēti pārkāpumi, šis mums ļauj jau iezīmēt, kur ir nepieciešams uzreiz doties un iegūt pierādījumus, ka šī ieguve notiek neatbilstoši prasībām,” norāda Valsts vides dienesta ģenerāldirektores vietniece Laura Anteina.
Dienestā neslēpj, ka kontroles problēmas saistītas ar darba spēka trūkumu – uz zemes dzīļu ieguves vietu apsekošanu ir vidēji 10 inspektoru uz visu Latviju.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
