Uz robežas pamet auto, jāgaida diennaktīm: Ukrainas bēgļi ierodas Latvijā

Latvijā ierodas ukraiņu bēgļi, kuri diennaktīm ilgi bijuši spiesti nīkt uz Krievijas-Latvijas robežas, turklāt daži pat tur atstājuši savas automašīnas, lai tikai ātrāk tiktu drošībā. No Terehovas un Grebņevas robežpunktiem uz mītnes vietām dažādās Latvijas pašvaldībās ukraiņiem palīdz nokļūt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki. Liela daļa bēgļu meklē palīdzību Rīgā.

Lielākā daļa no ukraiņu bēgļiem, kurus TV3 Ziņas satiek Vecrīgā, kameras priekšā runāt nevēlas. Viņi uzsver, ka ir no okupētajām teritorijām un baidās par savu, kā arī savu tuvinieku drošību.

“Mēs esam no okupētajām teritorijām, pagaidām negribam runāt, mums tur radinieki palika.” Šāda ir biežākā atbilde, kādu saņemam pie bēgļu atbalsta centra Vecrīgā. Šodien tur ierodas ģimenes ar bērniem, visa iedzīve pāris somās. Sarunai piekrīt tie ukraiņi, kas ieradušies no rietumu daļām, un pauž prieku, ka beidzot tikuši drošībā.

“Esam ļoti pateicīgi Latvijas valdībai un visiem cilvēkiem, kas mums palīdz. (TV3: Kā atbraucāt, caur Krieviju?) Nē, šķērsojām Polijas robežu. Paldies Dievam, mūs izmitina, baro, rūpējas par mums, palīdz ar apģērbu,” teic Jūlija.

“Bērna drošība bija pirmajā vietā, mājās bija viss, izņemot mieru. Šeit visi ir ļoti viesmīlīgi, es divas dienas raudāju, jo jūs esat tik viesmīlīgi! Arī tagad raudāšu – jūs tā palīdzat un atbalstāt ukraiņus,” pauž Tatjana.

Taču tiem, kas pie mums spiesti ierasties caur Krieviju, cita pieredze – diennaktīm ilga nīkšana, pie Krievijas-Latvijas robežas pamestas automašīnas, šādus Ukrainas bēgļu dzīvesstāstus centra darbinieki dzird arvien biežāk. Bēgļu plūsma pēdējā laikā nav mainījusies – tā ir pastāvīga, bet uzklausītie dzīvesstāsti ir skarbi.

“Tās ir trīs, vairāk diennaktis. Cilvēki guļ mašīnās, šeit viņi ierodas pārguruši, tādēļ ir īpaši svarīgi atrast pirmreizējo izmitināšanu, atrast vietu, kur atvilkt elpu, ko darīt tālāk,” norāda bēgļu atbalsta centra koordinatore Santa Bubindusa.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Tos ukraiņus, kuri norāda, ka Latvijā atrodas tikai tranzītā, izmitina Mucenieku bāzē, personas, kas vēlas Latvijā palikt uz 60 dienām, izmitina Rīgā. Centra darbinieki regulāri sazinās ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, kas koordinē bēgļu izmitināšanu pa visu Latviju.

“Problēma ir, ka no okupētajām teritorijām Ukrainas iedzīvotājiem vienīgā iespēja ir caur Krimas pussalu un tālāk Krievijas teritoriju ir tikt uz Eiropu, tuvākā robeža ir Terehova vai Grebņeva. Viņi izmanto brīvprātīgo organizāciju resursus un cer nonākt līdz drošākām teritorijām,” teic VUGD Operatīvās pārvaldīšanas nodaļas priekšnieks Kristaps Kolbergs.

Gadījumos, ja ukraiņi no Krievijas puses Latvijā ierodas vēlu naktī, tiem nav sava transporta, VUGD darbinieki viņus nogādā uz naktsmītnēm vietējās pašvaldībās.

“Es saskāros ar ģimeni, kas ceļā pavadīja 28 stundas un 15 stundas uz robežas lika gaidīt. Ir gadījumi, kad cilvēki savus transportlīdzekļus atstāj otrā pusē un nāk pāri ar kājām, jo ir ar maziem bērniem un Krievijas puse, visticamāk, nav ieinteresēta uz robežas nodrošināt apstākļus, lai varētu nodrošināt viņiem sanitārās prasības,” stāsta Kolbergs.

Robežsardzē skaidro, ka ar Krievijas robežsargiem nav nekādas informatīvās sadarbības par situāciju ar ukraiņu bēgļu rindām, jaunākās ziņas iegūst vienīgi no valsts robežu šķērsojošām personām. Latvijas pusē uz ārējās robežas situācija ir stabila un kontrolēta, tā uzsver robežsardzē.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm