tv3.lv

Ukraiņi grib darbu, valsts sola palīdzēt. Bez darba devēju atbalsta bēgļi gan strādāt netiktu

Kopš Krievijas invāzijas Ukrainā ir pagājuši trīs mēneši. Arī atbalsta pasākumi Ukrainas kara bēgļiem Latvijā tuvojas vai sasniedz noteikto 90 dienu slieksni, par kuru vēl ir gana daudz neskaidrību. Tas priekšplānā izvirza iespējas urkaiņiem Latvijā uzsākt darbu, lai spētu sevi nodrošināt arī, ja atbalsta pasākumi varētu apsīkt. Kā uzņēmumiem līdz šim veicies ar darbavietu nodrošināšanu Ukrainas cilvēkiem, un ar ko rēķināties tiem, kas vēl apsver šādu iespēju sniegšanu?

”tv3.lv” sazinājās ar uzņēmumiem, kas raduši iespējas piedāvāt darbavietas Ukrainas kara bēgļiem, ar kuriem aprunājās par līdzšinējo pieredzi, tostarp klientu attieksmi un spēju iejusties darba kolektīvā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Uzņēmumi arī norāda uz joprojām pastāvošo problēmu par neskaidrībām dažādu formalitāšu sakārtošanā, ne tikai nodarbinātības jautājumā, bet vispār. Lai visu sakārtotu, ukraiņiem nepieciešams arī sniegt mentoru palīdzību. Iekšlietu ministrijā un Rīgas domē skadrojām, kāpēc šāds apjukums un neizpratne joprojām rodas.

Tāpat uzņēmumi dalās ieteikumos citiem – lieliem un maziem uzņēmējiem –, ko paturēt prātā un par ko padomāt, izskatot iespējas piedāvāt darbavietas cilvēkiem no Ukrainas.

Veikalu tīkls ”Elvi” – ukraiņi ir motivēti attīstīties un iejusties Latvijā

Kā ‘’tv3.lv’’ pastāsta SIA ‘’ELVI Latvija’’ komercdirektore Laila Vārtukapteine, veikalu tīkla dažādos franšīzes partneru uzņēmumos šobrīd strādā vairāki desmiti Ukrainas pilsoņu, kuri Latvijā ieradušies bēgļu gaitās. Interese par nodarbinātību ir liela, tomēr ne vienmēr izdodas uzsākt veiksmīgu sadarbību. Tas tāpēc, ka līdztekus darba meklējumiem atbraukušajiem cilvēkiem jāatrisina arī virkne personīgu jautājumu, piemēram, jāatrod izglītības iestāde vai pieskatīšanas vieta bērniem, darba vieta nepieciešama dzīvesvietas tuvumā.

Veikalu tīklā ‘’Elvi’’ strādājošie ukraiņi pilda dažādus pienākumus – izvieto preces tirdzniecības zālē, ir pārdevēja palīgi, strādā konditorejas un kulinārijas produktu ražošanā, saimniecības daļā. Vārtukapteine norāda, ka lielai daļa darbinieku jau ir pieredze tirdzniecības nozarē un savā profesijā, tāpēc darba pienākumus pilda ļoti atbildīgi un prasmīgi. Vienlaikus darbinieki ir arī ļoti motivēti attīstīties un iejusties Latvijā – tirdzniecības zālēs strādājošie mācās latviešu valodu.

Iejušanās darba kolektīvā Ukrainas iedzīvotājiem noris labi, arī klientu atsauksmes kopumā ir pozitīvas. Vairums klientu ir atbalstoši un laipni – ‘’veikalos esam izvietojuši informāciju par to, ka šajā veikalā strādā darbinieki no Ukrainas un aicinām klientus, kam nepieciešama konsultatīva palīdzība, kas valodas barjeras dēļ varētu nebūt iespējama, vērsties pie kāda no kolēģiem. Arī paši darbinieki pie vārdzīmes ir piesprauduši Ukrainas karodziņu,’’ pastāsta Vārtukapteine.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Tiesa, šo mēnešu laikā ir bijis viens nepatīkams incidents ‘’ar principiālu latviešu kundzi, kurai bija iebildumi un šķita, ka darbinieces bēgļa liktenis nav pietiekams iemesls, lai ar viņu nerunātu latviski. Kopumā Latvijas sabiedrība ir atbalstoša, līdzjūtīga, iecietīga.’’

Interesējas par darba iespējām arī pie farmaceitiem – ”Mēness aptiekas” pieredze

Veselības uzņēmumu grupa ‘’Repharm’’ pirmo darba līgumu ar Latvijā ieradušos Ukrainas pilsoni, kas devies bēgļa gaitās, noslēdza jau 18. martā – ‘’tv3.lv’’ pastāsta personāla vadības direktore Baiba Pedraudze. ‘’Rīgas farmaceitiskajā fabrikā’’ strādā trīs, zāļu lieltirgotavā – pieci, no kuriem divi tūliņ atgriezīsies Ukrainā, savukārt ‘’Mēness aptiekās’’ darbu raduši 24 ukraiņi.

Pedraudze paskaidro, ka ‘’Mēness aptiekās’’ Ukrainas pilsoņi kā viesstrādnieki rod darbu jau vismaz pāris gadus. Savukārt pirmajās kara dienās apspriestas iespējas, kā nodrošināt darba iespējas arī kara bēgļiem. ‘’Tā kā jau mācējām strādāt ar ukraiņu farmaceitiem un zinājām, kam jāiet cauri, devām ziņu, ka, līdz ko mainīsies likumdošana un drīkstēsim viņus pieņemt attiecīgajos amatos, mēs esam gatavi,’’ norāda Pedraudze.

Darba sludinājumi izvietoti visās aktuālajās vietnēs, taču uzņēmuma pieredzē ir arī gadījumi, kur Ukrainas farmaceiti ieradušies aptiekās un interesējušies par darba iespējām pie darbiniekiem.

Uzņēmumu grupa šobrīd ir aizpildījusi visas darbavietas, ar kurām rada iespēju palīdzēt Ukrainas pilsoņiem. Sadarbība ar kolēģiem ir veiksmīga, kā arī ar klientiem galvenokārt pieredze ir pozitīva. Pedraudze pastāsta, ka Latvijā bēgļu gaitās ieradušies ukraiņi labprāt dodas uz tām aptiekām, par kurām zina – tur strādā viņu tautieši. Tā ir iespēja aprunāties savā dzimtajā valodā, kā arī sajusties tuvāk savējiem.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Protams, ne visos gadījumos pieredze ar klientiem ir veiksmīga, jo viedokļi sabiedrībā ir dažādi, taču tie ir atsevišķi, izņēmuma gadījumi. Un, ja rodas kāda nepatīkama situācija, uzņēmums uzreiz reaģē, tostarp sniedz emocionālo atbalstu.

Manikīra meistare – jebkādi ienākumi palīdz nostāties uz kājām

Arī manikīra meistare Ilze Ločmele, sākoties karam Ukrainā, meklēja iespējas, kā palīdzēt bēgļu gaitās devušajiem ukraiņiem. Sākusi ar palīdzību caur ziedojumiem, bet viņai bija vēlme palīdzēt arī kādam konkrētam cilvēkam, un, zinot, ka Latvijā ir ieradušies vairāki meistari no Ukrainas, kopā ar vīru nolēma ieguldīt savus līdzekļus, lai iekārtotu vēl vienu darba vietu viņas studijā ”Nails&Pearls” Rīgas centrā.

Sociālajā tīklā ‘’Facebook’’ Ločmele pamanīja Irinu – ukraiņu manikīra meistari ar 17 gadu pieredzi, kura meklēja jebkādas darba iespējas, bet vēlams savā jomā. Viņa ar Irinu sazinājās, izstāstīja savas piedāvātās iespējas – darba vietu, materiālus un palīdzību klientu piesaistē. Abas satikās, izveidoja labu kontaktu, un tā Irina jau mēnesi strādā Ilzes manikīra studijā.

Ločmele pastāsta, ka Irinas klientu bāze šobrīd tiek veidota no nulles, līdz ar to pašreizējie ienākumi nav tādi, kas palīdz pilnvērtīgi nosegt īri vai tamlīdzīgi, taču tie palīdz viņas ģimenei nostāties uz kājām. Irina arī kādā sarunā neslēpusi, ka, ja nebūtu šāda iespēja strādā, būtu ļoti grūti.

Runājot par klientiem, 99% gadījumu pieredze ir pozitīva, bet 1% Ločmele tomēr ir zaudējusi tikai tāpēc, ka strādā kopā ar Irinu. Ukrainietei pašai gan nav nācies sastapties ar nelaipnu attieksmi vai tamlīdzīgi, kā arī viņa  ar klientiem ļoti labi saprotas pat bez abpusējām valodu zināšanām. ‘’Nagu mākslā valodas barjeru nepastāv,’’ noteic Ločmele.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Lielākajai daļai nepieciešama plaša palīdzība formalitāšu nokārtošanai

Darba attiecību uzsākšanai Latvijā ir nepieciešama ilgtermiņa vīza ar tiesībām uz nodarbinātību. Taču, lai Ukrainas iedzīvotāji varētu nekavējoties uzsākt darbu, ir noteikts, ka tiem, kuriem Ukrainā izsniegts ceļošanas dokuments, ir tiesības uzsākt darba tiesiskās attiecības arī bez ilgtermiņa vīzas ar tiesībām uz nodarbinātību saņemšanas, bet ne ilgāk kā 30 dienas. Šādā gadījumā Ukrainas iedzīvotājam, kurš sācis strādāt, ir pienākums ne vēlāk kā desmit dienu laikā iesniegt pieteikumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē vīzas ar tiesībām uz nodarbinātību saņemšanai.

Uzņēmumu pārstāvji ‘’tv3.lv’’ pastāsta, ka, lai arī nodarbinātības uzsākšanas prasības ir atvieglotas, lielākajai daļai darbinieku ir nepieciešama plaša palīdzība formalitāšu nokārtošanai. ‘’Mūsu darbinieki Ukrainas bēgļiem palīdz gan sakārtot visu nepieciešamo juridisko statusu iegūšanai, gan sociālās palīdzības saņemšanai, jo diemžēl sistēma ir ļoti sarežģīta, cilvēkiem trūkst vienotas informācijas, arī satiktie valsts un pašvaldību ierēdņi ne vienmēr izstāsta par visu pieejamo palīdzību, tāpēc šāda veida atbalsts darbiniekiem ir ļoti nozīmīgs,’’ paskaidro veikalu tīkla ‘’Elvi’’ komercdirektore Vārtukapteine.

Arī ‘’Repharm’’ personāla vadības direktore Pedraudze norāda – lai arī uzņēmumam ir iepriekšēja pieredze ar Ukrainas pilsoņu pieņemšanu darbā un noteiktās prasības bijušas zināmas, ar katru ukraini, kas Latvijā ieradies kā kara bēglis, darbinieki strādājuši individuāli. Sākotnēji neskaidrību bijis daudz, arī pašā valsts pusē. Pedraudze min, ka šobrīd situācija varētu būt labāka, bet pieredzē ir arī gadījums, kur uzņēmuma pārstāvji kopā ar kādu Ukrainas iedzīvotāju devušies uz atbalsta centru, lai uz vietas palīdzētu sakārtot visus nepieciešamos jautājumus.

Šobrīd lielākās neskaidrības par atbalstu 91. dienā

Latvijā Iekšlietu ministrija (IeM) noteikta kā atbildīgā Ukrainas bēgļu jautājumu koordinēšanā. IeM Komunikācijas nodaļas vadītāja Gunta Jansone, taujāta, kāpēc vēl iespējams novērot neskaidrības un apjukumu visu formalitāšu nokārtošanā, ‘’tv3.lv’’ uzsver – palīdzības sniegšanā ir iesaistītas visas ministrijas, un katrai, izrietot no savas kompetences, regulāri tiek pieņemti jauni likuma grozījumi atbalsta sniegšanai.

Jauninājumi uzreiz tiekot komunicēti uz āru, tostarp nodoti visām sadarbības pusēm, taču ir jautājums, kā un kurā brīdī informācija sasniedz visas dzirdīgās ausis. Jansone arī piebilst, ka pati problēma gan varētu nebūt tajā, ka trūkst informācija, bet gan tajā, ka pašvaldības vēl nav gatavas visu sadarbību īstenot.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola (JKP) ‘’tv3.lv’’ atgādina, ka Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotajiem ir iespēja nokārtot un uzzināt par visiem būtiskākajiem jautājumiem, tostarp izglītību, nodarbinātību, mājokli, veselības aprūpi utt. Taču tas iespējams tajā apmērā, par ko ir skaidrība izrietoši no valdības lēmumiem. Un skaidrība šobrīd ir par atbalstu 90 dienām.

‘’Šonedēļ iestājas 91. diena – kā nu kurš un kurā datumā ir iebraucis, bet arī Rīgā mēs fiksējam, ka šīs nedēļas beigās ir pirmie cilvēki, kuriem iestājas 91. diena. Un šis jautājums ir tas, uz ko mūsu darbinieki atbalsta centrā nevar atbildēt, un nevis tāpēc, ka kaut ko nezinām vai darām haotiski, bet tāpēc, ka valdība nav savlaicīgi nākusi klajā ar paziņojumu, kas notiek ar izmitināšanas jautājumu 91. dienā, kas notiek ar ēdināšanu, kādi ir finanšu griesti,’’ paskaidro Ozola un piebilst, ka viens no galvenajiem jautājumiem ir par bēgļu izmitināšanu.

Jā, ir ieviests jauns kompensācijas mehānisms mājsaimniecībām, kuras brīvprātīgi uzņem Ukrainas cilvēkus. Taču ministrijās nav vienprātības par to, vai ukraiņus drīkst 90 dienas izmitināt tūrisma mītnē un pēc tam vēl 90 dienas mājsaimniecībā, vai varbūt, šo likumu formulējot gramatiski pareizi, šie nosacījumi ir viens otru izslēdzoši.

Vaicāta, kāpēc tomēr varētu rasties kāda neizpratne par it kā skaidrajiem jautājumiem, Ozola paskaidro, ka jāpatur prātā – Kaļķu ielā [Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem] vienkopus darbojas gan valsts, gan pašvaldības iestādes, kas katra atbild par saviem jautājumiem. Līdz ar to, ja kaut kas informācijas ziņā ir nepietiekams vai nesaprotams, tas ir jautājums konkrētajai iestādei.

‘’Apmulsums, kas pēdējās nedēļas laikā iestājas un kļūst akūts, ir šīs 91. dienas neskaidrības dēļ,’’ vēlreiz uzsver Ozola. Vicemēre arī norāda, ka viņa, no pirmās kara dienas strādājot ar Ukrainas civiliedzīvotāju jautājumiem, kas šeit ir ieradušies kā kara bēgļi, uzskata – izaicinājums ar šī brīža neskaidrību par 91. dienu ir tikai tāpēc, ka mums nav bijis nozīmēts viens krīzes vadītājs saistībā ar bēgļu uzņemšanu, kurš stāv augstāk par ministrijām un var tām dod uzdevumus.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Šobrīd IeM ir vadošā ministrija, kas kopā ar citām ministrijām var koordinēt dažādus jautājumus, bet nevar tām dot uzdevumus. ‘’Nav neviena persona, kas gribētu redzēt visu ainu kopumā un vienlaikus tiešām redzētu, kā viss saliekas kopā kā puzle. Kas notiek ar izmitināšanu, ar ēdināšanu, ar sociālo atbalstu katrā konkrētajā situācija, ar izglītības jautājumiem, pabalstiem vai nodarbinātības jautājumiem. Ja būtu šis viens krīzes vadītājs, kurš redzētu šo bildi kopumā, būtu redzas, kur ir kritiskie punkti, kur mums draud nonākt humānas katastrofas situācijā,’’ uzskata Ozola.

Galvenais ir atvērtība un gatavība palīdzēt jebkurā jautājumā

Runājot par to, kas jāņem vērā jebkuram – lielam vai mazam uzņēmumam –, sniedzot darba iespējas Ukrainas cilvēkiem, veikalu tīkla ‘’Elvi’’ komercdirektore Vārtukapteine ‘’tv3.lv’’ uzsver, ka darba kolektīvs noteikti jāsagatavo Ukrainas iedzīvotāju uzņemšanai. Tāpat jānodrošina mentors, kas ukrainim ierādīs darbu un palīdzēs iejusties. Svarīgi arī domāt par darbinieku emocionālo labsajūtu – nevajag ignorēt faktu par kara šausmām, ko šie cilvēki un viņu dzimtene piedzīvojuši, taču arī pārāk liela un regulāra šo tēmu apspriešana var veicināt darbiniekos grūtsirdību.

‘’Kopumā šādi darbinieki var būt vērtīgs papildinājums uzņēmuma saimei – mūsu pieredze apstiprina, ka šie cilvēki ir ļoti motivēti, strādīgi, rūpīgi pilda savus darba pienākumus un ir gatavi attīstīties, lai laiks, kas jāpavada mūsu zemē, būtu pietiekami labs,’’ norāda Vārtukapteine.

Arī  ‘’Repharm’’ pārstāve Pedraudze uzsver, ka vispirms pašam uzņēmumam skaidri jādefinē sava nostāja, par kuru arī jāsniedz skaidrojošais darbs jau esošajiem darbiniekiem, tostarp jābūt gatavam ar kādu izrunāties individuāli. Uzņēmumam arī jābūt gatavam ieguldīties ne tikai laika resursu, bet arī finansiālā ziņā, jo valodas barjeru dēļ var būt nepieciešams tulkot visus nepieciešamos dokumentus, ne tikai darba līgumu.

Ļoti svarīga ir arī jau pieminētā mentorēšana – jau esošais darbinieks, kurš ukrainim var palīdzēt saprast un nokārtot visu, kas viņam nepieciešams. Jāpalīdz ne tikai ar iekārtošanu darbā, bet, ja nepieciešams, arī ar visu pārējo – apģērbu, jo daudzi ierodas tikai ar to, kas ir mugurā, mājokli, latviešu valodas kursiem, arī vienkārši savu klātbūtni un emocionālo atbalstu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Tāpat Pedraudze aicina paturēt prātā – darba iespēja ukraiņiem var būt nepieciešama kā ilgtermiņā, tā arī uz neilgu laiku. ‘’Viņi ļoti vēlas atgriezties, tāpēc jābūt gatavam, ka tas var būt arī tikai īslaicīgs atbalsts. Taču viņi ir gatavi strādāt un darīt,’’ norāda Pedraudze, piebilstot: ‘’Jābūt pilnīgai sirds un prāta atvērtībai palīdzēt. Jāmēģina iejusties otra kurpēs un jāsaprot, ka tas, ko dari, ir nozīmīgi.’’

Savukārt manikīra meistare Ločmele iedrošina nebaidīties sniegt jebkāda veida palīdzību attiecībā pret nodarbinātību arī mazos uzņēmējus, jo arī šķietami maznozīmīga palīdzība būs no svara. ‘’Jāsaprot, ka ukraiņi, kas ierodas Latvijā, pārstāv visdažādākās profesijas, un arī mēs pārstāvam visdažādākās profesijas. Iespējams, kāds domā, ka nevar piedāvāt lielu algu, pilnu slodzi vai kā tamlīdzīgi, tāpēc vispār neko nepiedāvās. Taču šiem cilvēkiem ir ļoti svarīgi sevi realizēt savā profesijā pat tad, ja atalgojums nav liels. Ir svarīgi viņiem dot iespēju, lai viņiem būtu, ko darīt,’’ uzsver Ločmele.

Viņa arī zina stāstīt, ka ukrainiete Irina ir pateicīga par viņai sniegto iespēju realizēt sevi un savas prasmes, jo tas ir vienīgais darbs, ko viņa pazīst un vēlas darīt. To arī apliecinot Irinas attieksme – lai arī ikdienā kopā ar ģimeni viņa mitinās Vecbebros (aptuveni 100 kilometru attālumā no Rīgas), viņa uz galvaspilsētu brauks arī tikai viena klienta dēļ (iespējas paplašināt Irinas klientu loku, lūko šeit).

‘’Pavisam godīgi – es nezināju, kā tas viss aizies. Vai mēs sapratīsimies, vai būs klienti, kā viss notiks. Galu galā viss izvērtās ļoti labi,’’ pauž Ločmele, vēl tikai piemetinot, ka dodot ukraiņiem jebkādu iespēju, viņi arī labāk spēs iejusties sabiedrība kopumā.

Žurnāliste
Raksta pa drusciņai no visa, bet īpaši būtiski ir jautājumi, kas saistīti ar vienlīdzību, līdztiesību, karjeru, zinātni, kā arī ar veselību – mentālo, fizisko un sistēmu kā tādu.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm