tv3.lv

Ukrainas krīze: Levits norāda, ka Krievijas agresijas draudiem ir jādod spēcīga atbilde

Valsts prezidents Egils Levits nācis klajā ar paziņojumu, kurā pausta Latvijas nostāja par Krievijas agresīvo rīcību pret Ukrainu un Kremļa izvirzītajiem ultimātiem pret NATO. Levita ieskatā, situācija ir draudīga, taču labā vēsts ir tā, ka mūsu nometnē valda liela vienprātība.

Pašreizējā situācijā nepietiek tikai ar pareizu retoriku. Lai novērstu Krievijas agresiju, cenai, kas Krievijai par to būtu jāmaksā, ir jābūt lielākai par ieguvumiem. Tā paziņojumā akcentē Valsts prezidents Levits, kurš Ukrainas krīzi apsprieda, arī tiekoties ar premjeru Krišjāni Kariņu (JV). Prezidents atzinīgi novērtē rietumvalstu gatavību īstenot vēl nepieredzētas sankcijas, ja Krievija atkal iebruktu Ukrainā.

“Mūsu pozīcija ir ļoti skaidra. Tātad Krievija ir agresors, kurš ar savu rīcību apdraud Ukrainu. Un mēs, Latvija, tāpat kā visa NATO un visa Eiropas Savienība esam solidāri ar Ukrainu. Eiropas Savienība kopā ar Amerikas Savienotajām Valstīm gatavo ļoti, ļoti nopietnu sankciju paketi pret Krieviju gadījumā, ja tā tomēr iebruks Ukrainā. Un Krievija par to dārgi maksās,” pauž Levits.

Prezidents apsveic rietumvalstu spēju demonstrēt vienotību, kam uzmanību vērš arī premjers. “Mums ir svarīgi apzināties, ka ir noticis tas, ko, iespējams, Kremlis nebija rēķinājies. Tas ir – Krievijas redzamai agresijai pret Ukrainu rezultātā NATO valstis ir savilkušās kopā. Un tā vienotība starp NATO valstīm šobrīd ir, manā vērtējumā, pat jūtamāka un lielāka, nekā tas varbūt bija pirms gada vai diviem,” norāda Kariņš.

Vienlaikus kritiku izpelnījusies Vācija, jo tā atsakās Ukrainai piegādāt bruņojumu un liegusi to darīt arī, piemēram, Igaunijai, kas Ukrainai vēlējās palīdzēt ar savulaik Austrumvācijā dislocēto bruņojumu.

Atbildot uz TV3 Ziņu jautājumu, vai tas nav iedragājis rietumvalstu vienotību, Levits uzsver, ka Vācija ir uzticama NATO valsts, kā piemēru minot vācu karaspēka klātbūtni Lietuvā: “Runa ir par, teiksim, trešajām valstīm. Tātad šajā gadījumā [par] Ukrainu. Tur Vācijai ir atsevišķa pozīcija. Vācija to pamato ar savu vēsturisko pieredzi vai savu nelaimīgo, teiksim, noziedzīgo lomu Otrajā pasaules karā. Tas ir Vācijas iekšpolitikas jautājums, es to nekomentēšu. Katrā ziņā attiecībā uz NATO dalībvalstīm Vācijas nostāja ir skaidra. Uz Vāciju mēs varam paļauties.”

Tāpat diskusijas norit, vai sankcijas pret Krieviju būtu vēršamas apsteidzoši, negaidot iespējamo iebrukumu. Levits liek saprast, ka ar sankciju draudiem vien varētu pietikt, lai palīdzētu atturēt Krieviju no jauna uzbrukuma Ukrainai: “Tas ir taktikas jautājums, jo, protams, arī tas, ka vēl nav līdz galam izlemts, kādas sankcijas – ir tikai skaidrs, ka tās būs ļoti iedarbīgas un ļoti smagas, tas liek Krievijai domāt, vai uzbrukt.”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reaģējot uz Krievijas agresiju, vairāki sabiedrotie jau paziņojuši par papildspēku nosūtīšanu uz NATO austrumu flangu. Un arvien vairāk valstu gatavas sniegt militāru palīdzību Ukrainai.

Lai kā arī Krievija censtos atjaunot padomju impēriju un Eiropu atkal sadalīt ietekmes sfērās, Levits ir pārliecināts, ka vēstures ratu nav iespējams pagriezt atpakaļ.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm