Arī apmeklētāji svelmes dēļ ciemos pie dzīvniekiem dodas retāk.
Gandrīz visu vasaru zoodārza darbinieki nāk uz darbu ātrāk nekā parasti, proti, ap plkst. 7.00, lai izvēdinātu telpas un aplaistītu katru vietu, kur dzīvnieki uzturas.
Piemēram, mazajā baseinā, kur dzīvo gupijas un mazie kurkulēni, ūdens iztvaiko dažu dienu laikā. “Tropu māja ir ļoti liela, sausums un karstums, kas ir uz jumta, arī liels, tāpēc baseins vienkārši iztvaiko. Tā kā visas peļķes karstā laikā,” atklāj Rīgas Zoodārza Terārija nodaļas vadītājs Arkādijs Poppels.
Tropu mājā jāuztur noteiktā gaisa temperatūra: ne augstāk par 29 grādiem, jo citādāk abinieki, rāpuļi un kukaiņi, kas ir aukstasinīgie dzīvnieki un nespēj paši regulēt savu ķermeņa temperatūru, nejutīsies labi. Tāpēc darbiniekiem jāpiepūlas, lai šo temperatūru uzturētu.
“Cik apkārtējā vidē ir temperatūra, tik augsta temperatūra ir arī viņiem. Šeit stikla kastītēs un baseinos dzīvnieks pats nespēj atrast vēsāku vietu. Līdz ar to šeit jābūt labai kondicionēšanas sistēmai un jāmēģina noturēt šo temperatūru,” piebilst Rīgas Zoodārza valdes priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka.
Kondicionieri šeit darbojas visu laiku, arī visos baseinos ūdens tiek mainīts daudz biežāk nekā citās vasarās. Nīlzirgiem – 2 reizes nedēļā, roņiem – vienreiz.
Ingmārs Līdaka
Rīgas Zoodārza valdes priekšsēdētājs
Ūdens izmaksas divreiz lielākas nekā tādā vasarā, kad lietus uzlīst. Jālaista ziedi, biežāk jāmaina baseini, tāpēc 3000 vietā ir 6000-7000 mēnesī jāmaksā par ūdeni. Arī elektrības rēķini nav mazi, gandrīz tā kā ziemā, kad ir apkure, vasarā – kondicionēšanas sistēmas.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Degunlāči, ziemeļbrieži, roņi saulē šovasar mēģina neuzturēties. Pat tie, kam svelme īpaši nevar kaitēt, saules vannas metuši malā. Arī tuksnešu iemītnieki kamieļi, kas viegli panes karstumu, meklē patvērumu ēnā vai iekštelpās.
Lai dzīvnieki vieglāk panestu svelmi, pirms 7 gadiem zoodārzā tos baroja pat ar speciālo saldējumu, kas dzīvniekiem garšoja, taču no tā nācās atteikties. “Mēs mēģinājām izmantot ledū sasaldētas zivis, taču tas nebija labākais risinājums. Aukstais ledus ietekmē zobus, arī ledus gabaliem, nokļūstot kuņģī, barības vads var apsaldēties,” uzsver Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvis, biologs Māris Lielkalns.
Tāpēc pagaidām zoodārzā strādājošie rūpējas par to, lai visiem dzīvniekiem pietiktu ūdens, un gan tā iemītnieki, gan darbinieki ar nepacietību gaida vismaz nedaudz vēsāku laiku un, protams, apmeklētājus.
