Tie paši vēži citā kulītē: Vai bāriņtiesu ”reforma” spēs uzlabot bērnu tiesību aizsardzību

Ir pagājuši vairāk nekā trīs gadi kopš Labklājības ministrija uzsākusi darbu pie bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveides. Diskusiju par nepieciešamajām izmaiņām bijis daudz, bet vai fundamentālas pārmaiņas tiešām ir panāktas? 1. jūnijā, starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā, “tv3.lv” skaidro, kur esam nonākuši sistēmas pilnveidē.

2022. gada 1. jūnijā 6:11

2019. gada aprīlī Valsts kontrole publicēja revīzijas ziņojumu “Atņemtā bērnība. Ikvienam bērnam ir tiesības uzaugt ģimenē”. Nedaudz vairāk kā gadu vēlāk – 2020. gada jūnijā –, lielākoties balstoties kontroles revīzijā, Labklājības ministrija (LM) nāca klajā ar informatīvo ziņojumu “Par bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidi”.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Savukārt aptuveni astoņus mēnešus vēlāk – 2021. gada februārī – pēc plašām diskusijām darba grupās un Saeimā tika lemts par labu Bāriņtiesu likuma grozījumiem jeb tā dēvētajai bāriņtiesu reformai. Likuma grozījumi stājās spēkā tā paša gada jūlijā.

Kā veicies ar bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidi? To “tv3.lv” skaidro kopā ar Valsts kontroli, Labklājības ministriju, eksministri Ramonu Petraviču (LPV) un Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociāciju.

Pieņēma “nenormālā steigā”

Līdzšinējā Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas vadītāja Aurika Zīvere “tv3.lv” stāsta, ka pagājušajā gadā steidzamības kartībā Saeima skatīja Bāriņtiesu likuma grozījumus, jo uz papēžiem mina administratīvi teritoriālā reforma. Un tā “nenormālā steigā” tie tika pieņemti.

Tiesa, veiktie grozījumi Bāriņtiesu likumā bija nepieciešami. “[Galvenās] izmaiņas paredz, ka bāriņtiesas vairs nav vēlētas amatpersonas, bet gan bāriņtiesu darbiniekiem ir darba tiesiskās attiecības. Kad sāku vadīt asociāciju, tas bija mans mērķis – lai vairs nebūtu tā, ka bāriņtiesu darbinieki tiek pakļauti kaut kādiem iekšējiem politiskiem lēmumiem. Bāriņtiesas darbinieks, iespējams, piecu gadu posmā ir bijis neērts, pieņēmis kaut ko, kas nav paticis kādam deputātam, vai tamlīdzīgi, līdz ar to šo darbinieku amatā vairs tālāk nevirza, kas zaudē arī profesionālismu,” paskaidro Zīvere.

Tāpat tika nolemts, ka no šī gada 1. janvāra bāriņtiesu funkcionālo uzraudzību veiks Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI). Šobrīd gan nevienam (ne inspekcijai, ne bāriņtiesām) nav zināms, kā šajā ziņā veiksies.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Kā arī iecerēts, ka 2023. gadā sāksies bāriņtiesu darbinieku akreditācija.

Aurika Zīvere
Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas vadītāja

“Skatīsimies, vai tas vispār ievirzīsies dzīvē, kā tas veidosies. Saprotu, ka pašai inspekcijai nav ne kvalitātes, ne kvantitātes, kā šo funkcionālo uzraudzību kvalitatīvā līmenī nodrošināt.”

Viņa arī uzsver, ka pašlaik buksē visa bērnu tiesību aizsardzības sistēma un nepieciešamo izmaiņu, lai sistēmu fundamentāli reformētu, ir daudz. Tostarp jāveido izpratne, ka bāriņtiesa ir viena no pēdējām visas sistēmas piramīdā – tikai tad, kad vairs nekas cits nav iespējams, tā pieņem galējo lēmumu par bērna izņemšanu no ģimenes.

Tāpat ir problēmas ar pakalpojumu pieejamību, kas apgrūtina iespējas ģimenēm palīdzēt. Trūkst arī obligāto pakalpojumu grozs, kas nepieciešams katram bērnam. Un ar to viss nebeidzas.

Kur ir problēma? Kāpēc sistēmas pilnveide stagnē? Zīvere norāda, ka ministrija bāriņtiesas uzklausa, taču, acīmredzot, tās darāmo darbu saraksts ir tik liels, ka bāriņtiesas paliek pēdējā vietā. Reālā darbība ir lēna vai reizēm vienkārši neesoša.

No 22 ieteikumiem izpildīta mazāk nekā puse

Tālajā 2019. gadā Valsts kontrole LM sniedza 22 ieteikumus, no kuriem pašlaik izpildīti ir 10. Kā “tv3.lv” pastāsta Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa, lielas pārmaiņas notikušas metodiskajā atbalstā bāriņtiesām. Revīzijas laikā bija pieejamas desmit gadus vecas vēstules, bet šobrīd ministrija paveikusi lielu darbu metodisko materiālu radīšanā un izglītojošās funkcijas izpildē.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Tāpat kontrole atzinīgi novērtējusi VBTAI un LM pārbaudes aprūpes institūcijās, bērnu namos. Ilgstoši bija novērojama tendence, ka pārbaudes notiek tikai pēc tam, kad jau ir fiksēti pārkāpumi, kā arī tās netika veiktas padziļināti. Šobrīd redzams, ka pārbaudes ir saturiski uzlabojušās, ir vairāk vērstas uz agrīnu risku izvērtēšanu.

Taču kontroles ieskatā nav notikuši nepieciešamie darbi, lai risinātu situāciju, kur bērni par dažādiem pārkāpumiem tiek sodīti ar naudas sodiem, nevis audzinoša rakstura piespiedu līdzekļiem, kā tam primāri vajadzētu būt. Tuvojoties 18 gadu vecumam, sodīšana tikai pastiprinās. Rezultātā, sasniedzot pilngadību, bērns jau ir parādu jūgā.

Kontrole no LM sagaidīja, ka notiks aktīvi skaidrojošie pasākumi, bet virzība pienācīgā līmenī nav novērota. Tajā pašā laikā LM šajā jautājumā atsaukusies uz kādu Tieslietu ministrijas (TM) reformu, taču kontrolei nav informācija par konkrētiem reformas plāniem.

Nenorit arī pietiekami strauja virzība saistībā ar ģimenes asistenta ieviešanu.

Kā arī VBTAI kapacitātes stiprināšana noris pārāk lēni. Paplašinot inspekcijas pilnvaras, tika piešķirts papildu finansējums, lai atvērtu papildu amata vietas. Taču joprojām brīvās vakances nav aizpildītas, tostarp arī “vecās”. Kontrole novērojusi, ka inspekcija nemaz nav izsludinājusi konkursus uz brīvajām vakancēm.

Āboliņa norāda, ka bāriņtiesu reforma ir notikusi, izstrādātais modelis ir tāds, kādu to visi šobrīd ir izvēlējušies, bet novērtēt – tas ir pareizi vai nepareizi, efektīvi vai neefektīvi, kontrole varēs tikai pēc diviem trim gadiem.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Tas tāpēc, ka LM vēl ir jāievieš atlikušie 12 kontroles sniegtie ieteikumi, kam jānotiek līdz 2023. gada 3. janvārim, un tiem pēcāk arī jāiedzīvojas.

Bāriņtiesu reformēšana – tikai viens posms visas sistēmas pilnveidē

LM valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite “tv3.lv” stāsta – ministrijā novērtē Valsts kontroles iesaisti bērnu tiesību aizsardzības jautājumos. Kontroles revīzijas ziņojums ir aktualizējis gadiem krātās un iestagnējušās problēmas ārpusģimenes aprūpes jomā, un ieteikumi kopumā ir sekmējuši tās pilnveidošanu.

Visticamāk, bāriņtiesu un VBTAI funkciju izmaiņas ir bijušas redzamākās, taču LM ne tikai turpina iesākto, bet arī turpmākajos gados iecerējusi bāriņtiesu sertifikācijas modeļa izstrādi un darbinieku izglītības programmas pilnveidi, kā arī bērnu tiesību aizsardzības speciālista izglītības programmas izstrādi.

Viens no prioritārajiem ministrijas mērķiem ir arī centrālās bērnu tiesību aizsardzības iestādes izveide tuvāko gadu laikā. Tajā pašā laikā tūlītējai un ātrai šādas iestādes izveidei ir savi izaicinājumi, piemēram, finansējums, kapacitāte un cilvēkresursu trūkums.

Jakaite atklāj, ka šobrīd VBTAI vien ir atvērtas 19 vakances, tostarp vadītāja. Aprīlī bijuši izsludināti astoņi aktuālo vakanču konkursi, no kuriem vienā ir rezultāts, trīs beidzās bez rezultāta, bet četri vēl ir procesā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Beidzoties aktīvajiem konkursiem, tiks izsludināti nākamie. Jānorāda, ka VBTAI mājaslapā pašlaik publicēts konkurss tikai uz vienu vakanto amatu – Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktora vietnieks.

Arī speciālistu vienotas izpratnes trūkums bērnu labbūtības jautājumos rada šķēršļus vienotai darbībai pēc vienotiem principiem.

Tāpat, kā norāda Jakaite, arī visas bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidē vērojami zināmi izaicinājumi. Lai nodrošinātu vienotu un integrētu pieeju, nepieciešams izveidot ilgtermiņa sadarbību starp nozarēm un uzlabot sniegto pakalpojumu kvalitāti.

Tomēr ne vienmēr visas iesaistītās institūcijas izprot citu institūciju darba specifiku un vajadzības, lai pēc iespējas operatīvāk un kvalitatīvāk izpildītu savā kompetencē esošos pienākumus. Jakaite uzsver, ka institucionālā sadarbība jāiedibina kā neatņemams darba process.

Reformējot bāriņtiesu sistēmu, ir veikts viens, bet tomēr būtisks posms sistēmas pilnveides procesā. Bērnu tiesību aizsardzības joma valstiskā līmenī galvenokārt atrodas LM un pašvaldību kompetencē, taču kopumā bērnu tiesību aizsardzības sistēmas institucionālais ietvars un subjektu loks ir ārkārtīgi plašs, tostarp VBTAI, bāriņtiesas, sociālie dienesti, ministrijas, izglītības, kultūras un ārstniecības iestādes, policija, tiesas u. c. institūcijas.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Valsts, tai skaitā LM, pienākums pēc būtības ir izveidot mehānismu, kas nodrošinātu koordinētu un vienotu situācijas izpratni un atbilstošu rīcību, lai iespējami agrīnāk identificētu un novērstu potenciālus riskus bērna psihosociālajai attīstībai. Sistēmisku risinājumu izveide un īstenošana nevar būt vienas ministrijas, iestādes vai organizācijas atbildība, uzsver Jakaite. Tas ir ilgtermiņa process, kurā būtiska loma ir ne tikai visu atbildīgo nozaru koordinētai izpratnei par izmaiņu nepieciešamību un rīcībai. Svarīga ir arī aktīva sabiedrības iesaistīšanās izmaiņu ieviešanas procesā.

Sākotnēji iecerētie mērķi nav sasniegti

Ministrijas un arī Valsts kontroles ieskatā jau vērojamas pozitīvas pārmaiņas bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidē, kā arī ar patīkamām gaidām tiek uzlūkotas vēl sekojošās. Līdzšinējā Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas vadītāja Zīvere “tv3.lv” gan stāsta – sākotnējā ideja reformēt visu bērnu tiesību aizsardzības sistēmu paredzēja visaptverošus grozījumus un pilnveidi, kas bija tieši tas, kas nepieciešams. Taču galu galā nonāca pie vienām izmaiņām Bāriņtiesu likumā.

Zīvere norāda, ka sākotnēji izvirzītais mērķis netika sasniegts jau laikā, kad labklājības ministra krēslā sēdēja Ramona Petraviča, kura izdeva rīkojumu par bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveides darba grupas izveidošanu. Tāpat Petraviča bijusi tā, kas nepieciešamo sistēmas pilnveidi galu galā izvirzījusi kā bāriņtiesu reformu.

Kāpēc uzklupa bāriņtiesām? Zīvere stāsta – tas saistīts ar bāriņtiesu negatīvo tēlu.

Aurika Zīvere
Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas vadītāja

“Bērnu tiesību aizsardzības sistēmas reformu pārsaucot par bāriņtiesu reformu, bija ļoti labi to virzīt tālāk. Tam bija tālejoši mērķi, bet tie galu galā netika sasniegti. Sistēma joprojām nav sakārtota, mēs turpinām cīnīties ar sekām, bet neanalizējam cēloņus tam, kāpēc tas tā notiek.”

Seimas deputāte un bijusī labklājibas ministre Ramona Petraviča “tv3.lv” skaidro, ka bāriņtiesas ir tā iestāde, kura ir vistuvākajā kontaktā ar VBTAI, kā arī ļoti cieši sadarbojas ar sociālajiem dienestiem, tāpēc tās nonākušas reformēšanas centrā. “Iztulkojot” eksministres sacīto – visas bērnu tiesību aizsardzības sistēmā iesaistītās puses viena no otras nav atraujamas, bet tās centrālais elements ir bāriņtiesas.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Līdz ar to, reformējot tās, iespējams panākt fundamentālas pārmaiņas visā sistēmā kopumā. Ar to tad arī viņas ieskatā pamatojams tas, kāpēc galu galā ministrijā nonāca pie bāriņtiesu reformas.

Asociācijas vadītāja Zīvere vēl piebilst, ka pieminētajā darba grupā bija redzams – nozare saprot, ka kārtības sistēmā nav, taču starpinstitucionālā sadarbība nenotiek, un nav kopīga redzējuma tam, kā problēmas risināt. Iesaistītās puses lielākoties norādījušas uz saviem labajiem darbiem, bet citu neizdarību.

Kā eksministre vērtē darba grupas norisi? Gājis visādi, bet galvenie pretinieki pārmaiņām bijušas tieši bāriņtiesas.

Ramona Petraviča (LPV)
Saeimas deputāte, bijusī labklājības ministre

“Kā jau pie jebkuras reformas ir sava veida pretestība, jo cilvēki ir pieraduši pie tā, kā ir dzīvojuši, un uz visu jauno skatās ar lielām bažām un noraidoši. Arī darba grupā, ja kādu dienu izdevās par kaut ko vienoties, tad pēc kāda brīža viedoklis tika mainīts. Tiešām vislielākā pretestība bija tieši no bāriņtiesām, jo tas nenoliedzami viņus skāra visvairāk.”

Deputāte vēl piebilst, ka, cik viņai zināms, šobrīd vairs nekādu iebildumu neesot, arī visas bažas no bāriņtiesu puses ir pagaisušas. Tas skaidrojams ar to, ka ir panāktas pārmaiņas bāriņtiesu virzītajos jautājumos.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Tie paši vēži citā kulītē

LM veiktās izmaiņas virzīja ļoti skaļi – saucot to par bāriņtiesu reformu. Vaicāta, vai patiesi tā ir reforma vai tomēr tikai likuma grozījumi, asociācijas vadītāja Zīvere piesauc teicienu: “Tie paši vēži citā kulītē.” “Arī šajā gadījumā tas pats vien ir. Kardināli nekas netika grozīts, tikai šīs darba tiesiskās attiecības. Pārējais Bāriņtiesu likums fundamentāli palicis tāds pats.”

Viņa pastāsta, ka TM it kā sākusi virzīt jautājumu par bāriņtiesu notariālo funkciju, kur tiktu noņemti nekustamo īpašumu darījumi un mantojumu inventāru sarakstu izveide. Asociācija arī vērsusi uzmanību uz to, ka bāriņtiesas nav iestādes, kurām būtu jāuzrauga mantu pārvaldība bezīpašnieka mantas gadījumi, bet uz šo aicinājumu reakcija nav saņemta.

Ja tiktu panāktas šādas izmaiņas, tā jau būtu fundamentāla bāriņtiesu reforma, jo bāriņtiesas pārvērstos par bērnu tiesību aizsardzības iestādi – norāda Zīvere.

Arī LM valsts sekretāra vietniece Jakaite “tv3.lv” norāda, ka veiktās izmaiņas ir esošās bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveides posms nevis reforma, jo tas vērsts uz atbildīgo institūciju darbības principu, funkciju un kompetenču precizēšanu, uzlabošanu un pārstrukturizēšanu. Nenoliedzami īstenotās izmaiņas lielākoties ir skārušas bāriņtiesu darbības uzlabošanu, bet bāriņtiesu profesionalitātes uzlabošana tiešā veidā ietekmē valsts spēju pasargāt bērnus no tiesību pārkāpumiem, spēju bērnus pilnvērtīgi pārstāvēt tiesvedības procesos, saņemt atbilstošus pakalpojumus un sociālo atbalstu.

Savukārt eksministre Petraviča gan joprojām to sauc par reformu. “Bāriņtiesas pāriet VBTAI funkcionālā pārraudzībā. Pašvaldībām ir daudz mazāka iespēja ietekmēt bāriņtiesas un to pieņemtos lēmumus. Arī uz priekšu paredzētais izstrādāt bāriņtiesu speciālistu tālākizglītības programmu, veikt darbinieku sertifikāciju. Tas viss tiek darīts, lai uzlabotu kvalitāti. Un tās izmaiņas ir gana būtiskas[, lai to sauktu par reformu],” norāda deputāte.

Žurnāliste
Raksta pa drusciņai no visa, bet īpaši būtiski ir jautājumi, kas saistīti ar vienlīdzību, līdztiesību, karjeru, zinātni, kā arī ar veselību – mentālo, fizisko un sistēmu kā tādu.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm