tv3.lv

Strenčos 25. reizi notiek tradicionālie plostnieku svētki

Valmieras un apkārtējo novadu iedzīvotāji kuplā skaitā šodien pulcējās Strenčos, Gaujas krastos, lai jau 25. reizi atzīmētu plostnieku svētkus. Savulaik Strenčus dēvēja par pat plostnieku galvaspilsētu, tādēļ šīs tradīcijas tur ir lielā godā, vēsta TV3 Ziņas.

Plostnieku svētki šorīt sākās ar tradicionālo gadatirgu un pašdarbnieku mākslas kolektīvu priekšnesumiem. Tomēr galvenais svētku notikums bija svinīgā plostnieku sagaidīšana, kuri pie pilsētniekiem uz pašdarinātiem plostiem ierodas jau 25. gadu pēc kārtas.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Ivo Laktiņš
biedrības “Gaujas plostnieki” biedrs

“Plosts tiek siets no sakaltušiem kokiem, mūsu gadījumā viņi ir apmēram seši metri gari, lai viņus sastiprinātu kopā mums ir šķērskoks, ko noliek perpendikulāri visam pāri un mēs viņus sasienam ar dedzinātām drātīm, it kā viegli, bet fiziski ļoti grūti – mēs sienam visu dienu, sākam trešdien no rīta un vēlu vakarā beidzam.”

Šogad izdevies uzbūvēt rekordgaru plostu – kopgarumā nedaudz virs 100 metriem. Pirms nokļūšanas Strenču centrā pa Gaujas līkločiem tas veicis 40mit kilometrus garu ceļu.

“Ceļš interesants, diezgan izaicinošs šogad bija, pirmajā dienā laikapstākļi lutināja, bet vakardien bija mazliet skarbāk – 20. maijā 10 stundu laikā vien stundu nelija lietus,” stāsta Laktiņš.

Līdz pat 60 gadu beigām Strenči bija vadošā plostnieku pilsēta Latvijā un caur to dažāda izmēra baļķi tika pludināti līdz pat Baltezeram.

Ēriks Kārlis Gumbelis
plostnieka amata meistars

“Vissmagākais darbs, es domāju, bija Strenčos, kad šeit atpludināja otro partiju ar īsiem kokmateriāliem un tos vilka laukā un vīri stāvēja ūdeņos līdz ceļiem, krāmēja virsū viņš vilka uz augšu un tad krāmēja nost.”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Lai gan īsteno plostnieka amata meistaru paliek arvien mazāk, Strenču pusē dzīvojošie par šo prasmju nodošanu jaunākām paaudzēm ir samērā optimistiski, jo katru gadu to nāk apgūt arī pamatskolēni.

Izklaidi svētku apmeklētājiem nodrošināja arī vairāki daiļamatnieki.

Ojārs un Ilga

“Diezgan daudz esam izstaigājuši jau. Visfeinākais jau, protams, tie plosti, tie patika. Amatnieki skaisti bija.”

“Uz kūku kūku bijām, nogaršojām kūkas. Vispār visu izstaigājām – sporta spēlēs piedalījāmies, pametām maisiņus,” stāsta uz pasākumu atnākusī Vineta.

Sevišķi kupls skaits apmeklētāju pulcējās pie kūku telts, kur dažādus konditorejas saldumus varēja baudīt par ziedojumiem ukraiņu bērnu nometnēm.

Ralda Ziemele
biedrības “Šūpolēs” pārstāve

“Šī tradīcija mums ir 12 gadus, mēs esam biedrība šūpolēs un katru gadu mēs atrodam kādu mērķi – kultūras, izglītības vai cita veida labdarībai, kurā savākt ziedojumus un pēc tam izmantot šim mērķim.”

Plostnieku svētku noslēgums plānots ar zaļumballi vietējā estrādē.

Pastiprināti interesējas par pašvaldību dzīvi kā Rīgā, tā tālākos Latvijas reģionos. Interesē vietvarās notiekošie politiskie ķīviņi, kā arī sociāla un sadzīves rakstura notikumi.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm