Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Sprindžuks atceļ Pleša lēmumu un dod zaļo gaismu Rīgas teritorijas plānojumam
Pēc ilgām diskusijām, vēršanās Satversmes tiesā un jauniem likuma grozījumiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) lēmusi atcelt iepriekš pieņemto lēmumu apturēt tā dēvēto Rīgas teritorijas plānojumu.
Trešdien preses konferencē VARAM ministrs Māris Sprindžuks (AS) paziņoja, ka divu mēnešu ilgā izvērtēšanas procesā noskaidrojies, ka iepriekšējā ministra Artūra Toma Pleša (A/P) lēmums apturēt Rīgas teritorijas plānojumu bijis nesamērīgs, tādēļ nolēmis to atcelt. Ministra ieskatā šādā veidā tiek arī uzsākta jauna “ēra” attiecībās ar pašvaldībām – no kontrolētāja kļūstot par sadarbības partneri.
Sprindžuks jau ir parakstījis savu rīkojumu, līdz ar to “Rīgas attīstība ar šo brīdi faktiski ir atbloķēta”. Taču oficiāli tas stāsies spēkā tuvākajās dienās pēc publikācijas izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Rīgas mērs Mārtiņš Staķis preses konferencē norādīja, ka šādā veidā tiek atgriezts taisnīgums. Tāpat šādā veidā tiek apliecināts, ka domes apgalvojumi par to, ka šis lēmums ir bijis nesamērīgs, bijuši pamatoti. Tas investoriem un pilsētas attīstītājiem vieš skaidrību, ko drīkst tālāk darīt. Kā arī tā bijusi mācība tam, ka administratīvo pilnvaru izmantošanai ir sekas – ne tik vien uz laiku tiek apturēta pilsētas attīstība, bet arī lēmumu pieņēmēji vairs nav aktīvajā politikā.
Kas attiecas uz domes iesniegto prasību Satversmes tiesā – ceturtdien Rīgas dome sanāks uz ārkārtas sēdi, lai lemtu par prasības atcelšanu. “Uzskatām, ka visi strīdi līdz ar to šodien ir izšķirti,” sacīja Staķis.
Gan ministrs, gan galvaspilsētas mērs norādīja, ka ir grūti aplēst iespējamos zaudējumus, kurus pilsētai un valstij nesa Pleša lēmums apturēt Rīgas teritorijas plānojumu, taču ir skaidrs – tie ir miljoni eiro.
Bijušais VARAM ministrs Plešs TV3 Ziņām skaidro, ka pērnā gada martā nav varējis rīkoties citādāk, kā apturēt Rīgas teritorijas plānojumu, jo vēl tobrīd likumiskais ietvars neļāva pašvaldībām vienlaicīgi realizēt divus teritorijas plānojumus. Savukārt nesenie Saeimas pieņemtie grozījumi tiešā veidā apstiprina, ka viņa rīkojums par Rīgas teritorijas plānojuma apturēšanu bijis likumīgs.
“(..) ar to informāciju un juridisko ietvaru, kas tobrīd bija, nebija cita iespēja, kā teritorijas plānojumu apturēt. Brīdī, kad ir juridiski cita situācija, tas ir pilnīgi cits jautājums,” stāsta Plešs, piebilstot, ka kopā ar ministrijas ekspertiem un Rīgas domi gan mēģinājuši atrast kādus risinājumus, kas bijuši līdzīgi Saeimā pieņemtajiem likuma grozījumiem, taču visiem nav izdevies rast kopsaucēju.
Rīgas mērs Staķis gan preses konferencē norādīja, ka iepriekšējā VARAM vadība neesot bijusi ieinteresēta kādu risinājumu atrašanā.
Rīgas domē informēja, ka plānojums paredz elastīgākas un daudzveidīgākas apbūves iespējas, īpaši jauktas apbūves teritorijās, sekmējot arī uzņēmējdarbības attīstību un jaunu, modernu tehnoloģiju ieviešanu ražošanas uzņēmumos, tādejādi sabalansējot vides aizsardzības un ražošanas attīstības prasības. Tāpat Rīgas teritorijas plānojums ierobežo azartspēļu objektu attīstību pilsētas teritorijā.
Paredzēts, ka Rīgas teritorijas plānojuma risinājumi sekmēs kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu, konkretizējot aizsargājamās kultūrvēsturiskās vērtības un prasības darbībām ar kultūrvēsturiskām būvēm. Tāpat tajā detalizētas prasības apbūvei pilsētbūvniecības pieminekļu un apbūves aizsardzības teritorijās.
Rīgas teritorijas plānojumā ir palielināts dabas un apstādījumu teritoriju īpatsvars pilsētā, pasargājot no apbūves arī nelielas zaļās teritorijas. Tāpat tajā ir noteiktas konkrētas prasības labiekārtojuma veidošanai, trokšņa un gaisa piesārņojuma ierobežošanai ar zaļo stādījumu palīdzību. Konkretizēti arī noteikumi gaisa piesārņojuma ierobežošanai un monitoringam. Plānojums ir vērsts arī uz piemērošanos klimata pārmaiņām, piemēram, paredzot iespējas ilgtspējīgai lietus ūdeņu apsaimniekošanai, uzsver Rīgas domē.
Jāatgādina, ka pērnā gada martā Rīgas dome Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) bija iesniegusi izvērtēšanai saistošos noteikumu “Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi” jeb tā dēvēto Rīgas teritorijas plānojumu. Tā brīža VARAM ministrs Plešs plānu “atmeta atpakaļ”, skaidrojot, ka tajā pieļauti būtiski trūkumi, tostarp neatbilstība likumam.
Rīgas dome ministrijas lēmumam gan nepiekrita, tādēļ vērsās Satversmes tiesā, kur tika ierosināta lieta par Rīgas teritorijas plānojuma apturēšanas atbilstību “Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta ceturtajai daļai un 8. pantam, likuma “Par pašvaldībām” 49. panta pirmajai daļai un Teritorijas attīstības plānošanas likuma 27. panta trešajai daļai”.
Galu galā 14. Saeima lēma pieņemt likuma grozījumus Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā, tādējādi nodrošinot apturētā Rīgas pilsētas attīstības plāna “atbloķēšanu”.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
