Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Skolu direktoriem izaicinājums – katastrofāls eksakto priekšmetu skolotāju deficīts
Bez potenciālā streika, skolu direktoriem šajā laikā vēl kāds izaicinājums – katastrofālais eksakto priekšmetu skolotāju deficīts. Vai problēmai ir rodams kāds ātrs risinājums? Par to ikgadējā eksakto zinātņu konferencē šodien sprieda nozares eksperti un pedagogi. Viņus uzklausīja Rūdolfs Krieviņš.
Latvijas Univerisitāte konferenci, kas veltīta tieši eksaktajiem mācību priekšmetiem organizē jau vairākus gadus pēc kārtas. Šogad par diskusiju centrālo tematu tika izvirzīts šādu skolotāju trūkums Latvijā un tā ietekme uz skolēnu zināšanām.
“Mēs tā kā ejam uz riņķi. Neviens politikā nav gatavs uzņemties atbildību par ilgtermiņa risinājumiem, jo šī problēma, ka trūkst fizikas, ķīmijas vai matemātikas skolotāju, ir ieilgusi gadiem…..Un ir jautājums, kādā veidā mēs varam piespiest politiķus risināt šo problēmu, kad ir nepieciešami sistemātiski risinājumi,” pauda LU Starpnozaru izglītības inovāciju centra vadītāja Dace Namsone.
Un par to vēlreiz atgādina ne vien matemātikas vai fizikas eksāmenu rezultāti, bet arī aktuālās vakances. Lai gan jaunais mācību gads tūliņ, kā klāt, skolas joprojām meklē teju 100 matemātikas, bioloģijas, ķīmijas un fizikas skolotājus visā Latvijā. Direktori gan jau tagad paredz, ka atrast visus nevarēs, jo tik daudz šo priekšmetu skolotāju Latvijā nemaz nav, tādēļ tie būs spiesti meklēt dažādus risinājumus.
“Direktori izmanto gan legālos, gan nelegālos līdzekļus, radošās pieejas, lai pārslogotu jau esošos kolēģus…. Galvenais, lai notiek stundas, nekāda kvalitāte, formatīvā vērtēšana, nekāds saturs – vienkārši, lai ir stundas, lai vecāki neraksta tiesībsargam, neraksta IKVD.”
” Protams, tas, ka skolotāju trūkumus Latvijā ir milzīgs, ir fakts. Un mums par to vajadzēja domāt, kādus 20 gadus iepriekš. Bet es domāju, ka nekad nav par vēlu, lai sāktu risināt, lai mainītu to attieksmi pret skolotāju.”
Konferencē pieaicinātie politiķi tikmēr atzina, problēmu kopums un eksakto skolotāju deficīts ir pārāk liels, lai to ātri atrisinātu. Taču tie norādīja – risinājums var būt, ja eksaktās zināšanas noteiktu par prioritāti, kā to iepriekš jau aicinājušas dažādas darba devēju organizācijas.
“Manuprāt, patiešām pirmais būtu pedagogu atalgojums, tam ir jābūt adekvātam, kā minimums tik, cik šobrīd ir minimālā alga, nevis vidējā alga nozarē, kas ir zemāka šobrīd. Un otra lieta, jāskatās atkal uz to, ka skolotāju uzņemšanai ir jābūt plašākai un tai, protams, ir jābūt pa budžeta līdzekļiem,” pauda Saeimas deputāte Evija Papule (“Attīstībai/Par!”).
“Mēs nevaram runāt par izglītības kvalitāti bez pedagoga, tad, pirmkārt, risinām pedagogu jautājumu, otrkārt, risinām atbalstu par metodisko atbalstu pedagogiem. Ja metodiskās literatūras nav, tad ko mēs varam gribēt, kādu kvalitāti sagaidām no tā pedagoga un vispār mācību procesa,” uzskata Rīgas domes deputāte, 80.vidusskolas direktore Anna Vladova (“Saskaņa”).
Turklāt eksakto priekšmetu kvalitāti jau drīzumā visi sagaidīs lielāku, jo paredzēts, ka vidusskolas beidzējiem viens eksāmens dabas zinātnēs būs obligāts. Šādas izmaiņas ieviest, neskatoties uz problēmām nozarē, īpaši aicina vairākas uzņēmēju organizācijas.
“Tas, ko mēs šobrīd darām – mēs visi zinām, ko skolotāju trūkst, ka bērni dabaszinātnes nezina, bet mums ir tiesības pievērt uz to aci. Eksāmens ir skaļš kliedziens un aicinājums – paskatīsimies godīgi sev acīs, cik slikti ir, un ir sliktāk, kā mēs domājam,” sacīja Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas pārstāve Mārīte Seile.
Izglītības un zinātnes ministrija iepriekš paudusi – fizikas, ķīmijas, bioloģijas vai dabaszinātņu obligātu centralizēto eksāmenu varētu ieviest no 2025./26. mācību gada.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
