Skolas netic, ka tām izdosies rast krievu valodas mācīšanas aizstājējus

Skolām raizes par Izglītības ministrijas plāniem no 2026. gada liegt skolēniem apgūt krievu valodu kā otru svešvalodu. Tās vietā bērniem būs jāizvēlas kādu no Eiropas Savienības valodām. Izglītības iestādēs vērš uzmanību, ka jau tagad ir pamatīgs pedagogu trūkums un izņēmums nav arī svešvalodas, vēsta TV3 Ziņas.

Jaunmārupes pamatskola ir viena no tām izglītības iestādēm, kur bērniem ir izvēle – kā otro svešvalodu var apgūt gan krievu, gan vācu valodu. Ap 80% skolēnu gan izvēlējušies mācīties runāt krieviski. Tas nozīmē, ja no šī priekšmeta nāksies atteikties, skolai būs jāatrod kā minums divus kādas no Eiropas Savienības valodām protošus pedagogus.

Laura Buravcova
Jaunmārupes pamatskolas direktores vietniece

“Bažas ir pamatotas, jo mēs ļoti labi zinām, ka šobrīd valstī vispār ir pedagogu trūkums un nodrošināt mūsu skolai pedagogus svešvalodā, turklāt vēl vairākus, būs liels izaicinājums. Mums ir skaidrs, ka šobrīd valstī nav ļoti daudz šādu speciālistu, un tad vēl skolai ir jādomā, kura būs tā svešvaloda. Tas ir iemesls, kāpēc mēs bažījamies, ka skolotāju varētu nebūt. ”

Patlaban skolā strādā viena vācu valodas skolotāja. Papildu klases gan viņa arī vairs nevar ņemt, jo jau tagad slodze ir maksimālā. Viņa arī netic, ka nepilnos četros gados izdotos atrast pietiekamu skaitu vācu vai citas valodas speciālistu.

Dace Ģērmane
Jaunmārupes pamatskolas vācu valodas skolotāja

“Runājot arī vecāki ir jautājuši par privātskolotāju. Man arī apkārt nav neviena zināma vācu valodas skolotāja. Vai arī, ja ir, tiem jau ir liela slodze un viņi strādā. Un diez vai krievu valodas skolotāji varēs pārkvalificēties par vācu valodas skolotāju, jo valodu arī četros gados nav iespējams apgūt.”

Un skolu bažām ir arī pamats. Piemēram, Latvijas Universitāte jau divus gadus pēc kārtas nespēj nokomplektēt topošo vācu valodas skolotāju grupu, lai gan tās atvēršanai nepieciešami vien pieci studenti.

Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāti pēdējos trīs gados absolvējuši vien 14 vācu, divi franču un viens zviedru valodas skolotājs. Fakultātes dekāne atzīst, tas nav daudz. Turklāt ne visiem šīs valodas ir apgūtas kā pamata kvalifikācija, biežāk vācu vai franču valoda pieķerta klāt angļu valodas skolotāja studijām.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Pilnīgi noteikti tas skaits ir mazs. Mēs esam gatavi sagatavot pedagogus, bet mums nav, ko sagatavot, teiksim tā. Problēmas ir vairākas. Jā, pirmkārt, šie cilvēki nenāk. Otrkārt, ja mums, piemēram, uz programmu “Vācu valodas skolotājs” atnāk divi, mēs finansiāli nevaram atļauties atvērt programmu,” skaidro LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne Linda Daniela.

Daniela gan uzskata, risinājums varētu būt motivēt pedagoģiju apgūt tiem, kuri jau mācās valodas Humanitārajā fakultātē, ja vien viņi būtu gatavi kļūt par skolotāju. Iespējama arī pārkvalifikācija, kas gan šobrīd ir tikai par maksu. Tādā gadījumā jārod iespēja to nodrošināt visiem gribētājiem par valsts finansējumu.

“Droši vien būs traki, no sākuma mums visa trūks. Bet, iespējams, tas ir kaut kāds grūdiens, lai sāktu to sistēmu sakārtot, lai mēs sāktu par to domāt. Un, ja tas būs vajadzīgs, es pieļauju, ka pamazām arī studenti sapratīs, ka tā ir profesija, kas ir apgūstama un tur arī pēc tam darbs būs,” saka LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne.

Plānots, ka izmaiņas, kas vairs nepiedāvātu krievu valodu izvēlēties kā otro svešvalodu, stāsies spēkā 2026. gada 1. septembrī. Visi skolēni, kuri šajā laikā būs sākuši apgūt krievu valodu, to varēs turpināt līdz pat 9. vai 12. klasei, līdz ar to pārejas periods ilgtu vēl vismaz piecus gadus.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm