Skolām izdalīs 25 000 portatīvo datoru

2022. gada 26. novembrī 21:14

Latvijas skolas nav īsti gatavas mācību procesa digtializēšanai – jo vairāk skolēnu klasē sāk lietot datorus, jo vairāk naudas nepieciešams tīkla uzturēšanai un tā darbības uzlabošanai. Un datoru skolas kļūst vairāk. No šīs nedēļas skolas sāk saņemt daļu no portatīvo datoru iepirkuma – 25 000 iekārtu. Skolēniem un skolotājiem gan nāksies pierast, ka tajos ir nevis tradicionālā “Windows”, bet gan “Google” operētājsistēma.

Rosinājums izglītības ministrijas iepirkumam izvēlēties “Google” ekosistēmu nācis no Valsts prezidenta kancelejas. Egila Levita padomniece Ieva Ilvesa konsultācijās ar “Microsoft” un “Google” pārstāvjiem secinājusi – cenā krietni lētāki būšot “Google Chromebook”.

“Tās vienkāršotās “Chromebook” ierīces skolēnu vajadzībām variēja no 200 līdz 300 plus eiro. Tā ir milzīga cenas atšķirība, tāpēc arī “Chromebook” bija tas izejas punkts. Mana priekšroka ir zemākā cena, lai katram Latvijas bērnamir šī individuālā ierīce. (TV3: Bet tā, ka jūs kāds lobēja, lai jūs lemtu par labu “Google”, nebija?) Nē, noteikti tā bija. Absolūti,” saka Valsts prezidenta padomniece informatīvās telpas un digitālās politikas jautājumos Ieva Ilvesa.

Datorus piegādājošajā uzņēmumā saka – tā kā šiem “Google Chromebook” ir mazāk jaudīgs procesors, mazāka atmiņa, tad sarežģītas lietas skolēni uz tiem nespēšot veikt, taču perfekti, lai tiešsaitē lietotu digitālos mācību līdzekļus. Cenā esot iekļauta “Google Workspace” programmatūras licence uz trim gadiem. Tad būs jāmaksā par pagarināšanu. Vēl varot nākties papildu piemaksāt, ja mācību procesā vajadzēs kādu citu lietotni vai plašāku funkcionalitāti.

“Tās funkcionalitātes un lietas, par ko kurš katrā brīdī prasa naudu, salīdzinot “Google” ar “Microsoft”, ir dažādas. Tur jāskatās, ko katrs izglītības procesā lieto. Tā galvenā cenas atšķirība ir tajā iekārtā. “Dzelži” ir dažus simtus lētāki un tur var ietaupīt. Tas ietaupījums uz “dzelzs gabala” ir tik liels, ka principā vienalga, cik maksā tā programmatūra. Skolām dod par ļoti labām cenām,” skaidro SIA “Baltijas informācijas tehnoloģijas” valdes loceklis Harijs Gals.

Tā kā dati tiek glabāti tiešsaitē mākoņpakalpojumā, Izglītības ministrijā apgalvo – datoru zemajā cenā esot iekļauta arī datu sūtīšana uz “Google” serveriem Eiropas Savienībā. Ja nepiemaksātu, tad “Google” glabātu datus ārpus Eiropas, un tad tas jau būtu Latvijas valdības noteikumu pārkāpums. Savukārt tas, ka “Google Chromebook” datoru pilnvērtīgai funkcionēšanai vēlams interneta nepārtraukts pieslēgums ministrijas ieskatā neesot problēma, bet pat priekšrocība salīdzinājumā ar nesen nopirktajiem citiem datoriem.

“Viena no lietām, ar ko saskārāmies Covid laikā, ierīces pazūd, aiznes uz lombardiem. Bijušās arī dažādas citas “radošas” iesaistes, kad bijām spiesti piesaistīt policiju. Tad šīm ierīcēm nepārtraukti vajadzīgs internets. Tajā pašā laikā mums ir iespēja uzreiz bloķēt, līdzko mums ir skaidrs, ka notikusi nesankcionēta lietošana. Ja no skolas pazūd dators, tad ir iespējams uzlikt tādus iestatījumus, kas padara ierīci nelietojamu,” norāda IZM direktora vietniece digitālās transformācijas jomā Ilona Platonova.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

30 “Chromebook” testēti Siguldas Valsts ģimnāzijā. Šie gan ir modernāki – ar skārienjutīgu un uz otru pusi aizlokāmu ekrānu – nekā valsts iepirktās 25 000 vienību.  Digitālos mācību līdzekļus varot lietot bez problēmām. Tā kā tas nav visiem ierastais “Microsoft Windows”, sākotnējie bija vajadzīgas apmācības.

“Man šķiet, ka viss pietiek. Es lietoju “Google Classroom”, uzdevumus ievietoju “uzdevumi.lv”, “soma.lv”, pati veidoju darba lapas, digitālā kartē pilda, “Google” veidlapas dodu pildīt,” norāda Siguldas Valsts ģimnāzijas skolotāja Ilze Grigore.

Skolām pārbaudījums varētu būt sistēmas pielāgošana “Google” videi. Tiesa gan, “Chromebook” var mēģināt lietot “Microsoft” licenci. Un problēma – neatkarīgi “Chromebook” vai cita veida datori – lielā slodze skolas bezvadu tīklam. Ja mācībās sāk tik masveidīgi izmantot portatīvos datorus, tīkls varot piedzīvot jaudas trūkumu.

“Nevis ienākošā interneta pieslēguma ātrums, bet tieši iekštīkla infrastruktūras kvalitāte, gala iekārtu tīkla konfigurācija. Te pašvaldībām būs jāiesaistās ar nopietnu tehnisko atbalstu, lai sāktu darbinātu vienlaikus 200, 300 un 400 iekārtas. Jebkuri pārrāvumi, slodze, bremzēšanās radīs skolēnā negatīvu mācīšanās pieredzi. Papildu izmaksas noteikti būs. Būs gan tīkla infrastruktūrai vajadzīgs atbalsts, arī glabāšanas risinājumiem. Iekārtu uzlādes un glabāšanas risinājumi, kas tā vienkārši nenāk komplektā. Kamēr mums aprobācijā ir 30 iekārtas, ir ok,” teic Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns.

Izglītības ministrijā saka – pašvaldības brīdinātas jau gadiem iepriekš, turklāt nesen skolu IT sistēmu pilnveidei piešķirti 700 000 eiro, bet nākamā gada beigās būšot četri miljoni.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm