Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Skarba kritika no Valsts kontroles par virzību uz ilgtspējas mērķu sasniegšanu
Skarba kritika no Valsts kontroles par to, kā Latvijā virzāmies uz pašu apņemto ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu. Neesot nedz atbildīgo, nedz skaidra plāna. Šie mērķi ietver arī, piemēram, patlaban tik aktuālu tematu kā enerģētika.
Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 2015. gadā pieņemtie Ilgtspējīgas attīstības mērķi paredz virzību uz priekšu, līdzsvarojot trīs dimensijas – ekonomisko, sociālo un vides. Pamata doma ir, lai valstis, dzenoties pēc izaugsmes, neaizmirstu par cilvēku un dabu, kas mums dod resursus, ko apsaimniekot.
Šo mērķu ir 17 – no pieejamas veselības aprūpes, kvalitatīvas izglītības un izskaustas nabadzības līdz mūsdienīgai enerģētikai, iekļaujošām pilsētām un klimata pārmaiņām. Cik plašs tematikas tvērums, tik tieši un skaudri Valsts kontroles secinājumi par šo mērķu ieviešanu. Radies iespaids, ka pēc dokumenta apstiprināšanas tas nolikts Latvijas politiskās darbakārtības tālākajos plauktos.
Var šķist, kas mums no tā? Kaut kāds tāls ANO noteicis kaut kādus mērķus, bet revidenti uzsver, ka tā pilnīgi noteikti nav. Piemēram, šajā apkures sezonā visi izjūtām, ko nozīmē mūsu neizdarības Latvijas enerģētiskās neatkarības nodrošināšanā.
“Ilgtspējīga attīstība nav tikai mūsu pašu tiešas labklājības jautājums. Tas ir arī mūsu starptautiskās reputācijas un konkurētspējas jautājums. Jau šodien, bet vēl vairāk pēc gadiem pieciem vai 10 – ja tu neesi ilgtspējīgas, tad tu neesi interesants. Domājam par nākotni šodien,” norāda Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins.
Mērķu ieviešanā bez virsvadības, bez konkrēta plāna, bez atbildīgajiem. Pēc OECD aplēsēm, neko nemainot, līdz 2030. gadam būsim sasnieguši mazāk par piekto daļu nepieciešamā. Uz koordinācijas un izpratnes trūkumu norādīja arī vairāki eksperti.
“Arī pats ANO saka, ka šie risinājumi attiecībā uz emisiju samazināšanu nāks ar tehnoloģiju palīdzību. Man ir bijušas sarunas ar dažām ministrijām, kas saka: “Kāds jums sakars ar klimata pārmaiņām? Jūs viedpilsētā strādājat!” pauž “Vefresh” inovāciju kustības pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš.
“Mums kā NVO rokas ir par īsu. Ja sākas Krievijas agresīvai iebrukums Ukrainā, mēs sūtām humānās palīdzības kravas, nevis taisām sapulces par ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Mums pat ir bijuši tāda interesanti gadījumi, kad mēs iesniedzam projekta pieteikumu, vai varētu kaut ko darīt, mūs noraida. Mums saka, – tā nav jūsu darīšana!” norāda Latvijas platformas attīstības sadarbībai direktore Inese Vaivare.
Valsts kancelejā gan noraida, ka situācija tik tiešām būtu tik traka, cik ieskicējuši revidenti. Citi ārējie eksperti vērtējot pat labi.
“Latvija arī to ievieš, bet tā ieviešana nav bijusi birokrātiska. Mēs tiešām neesam ar likumu noteikuši, kurš būs atbildīgais. Normatīvi noteikt, ka viens atbildēs par ienākumu nevienlīdzības mazināšanu, ir ļoti sarežģīti. Tas ir ļoti sarežģīts stratēģiskais mērķis Latvijai, kas ilgstoši grūti kustas,” saka Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departaments vadītājs Pēteris Vilks.
Problēmas gan saredz arī Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas vadītājs Uģis Mitrevics (NA): “Sniegt konkrētas atbildes, kā konkrētie dokumentu kalni sakrīt ar rīcību, kas ir izdarīta vai plānota, piemēram, budžetā.”
Valsts kontrolei šī vēl ir tāda kā jumta revīzija ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Tālāk arī padziļināti šķetinās jau konkrētas jomas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
