tv3.lv

Skaitļi no zila gaisa – par kara bēgļu uzņemšanu Latvijā vairāk jautājumu nekā atbilžu

Spriedze Ukrainas pierobežā palielinās, vairākās Eiropas valstīs nākas apsvērt arī sliktāko scenāriju un apzināt iespējas uzņemt cilvēkus, kuri devušies bēgļu gaitās. Iekšlietu ministre ir izteikusi savas prognozes par iespējamo uzņemamo bēgļu skaitu, bet kāda situācija ar patvēruma meklētājiem Latvijā ir šobrīd?

Atskatoties nesenā vēsturē, 2014. gadā, kad Krievija iebruka Ukrainā un anektēja Krimu, Latvijā patvērumu meklēja 364 cilvēki, no kuriem 75 bija Ukrainas pilsoņi, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) un Valsts kancelejas publicētie dati.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Vairākus gadus pieprasījums pēc patvēruma Latvijā vairāk vai mazāk saglabājās vienlīdz augsts – 2015. gadā Latvijā patvērumu meklēja 328 cilvēki, 2016. gadā – 350, bet 2017. gadā – 395. Pēc tam piedzīvots zināms kritums – 2018. gadā Latvijā patvērumu meklēja 176 cilvēki, 2019. gadā – 178, bet 2020. gadā – 147.

Latvijā patvēruma meklētāji pajumti rod Patvēruma meklētāju centrā, kas izveidots Ropažu pagasta Muceniekos – 17 kilometrus no Rīgas. Kā pērnā gada februārī intervijā ar ‘’Latvijas Radio’’ stāstīja centra vadītājs Pēteris Grūbe, pilna centra ietilpība ir 450 vietas. PMLP dati uz 2021. gada 2. novembri rāda – centrā mitinās 180 patvēruma meklētāju.

Ir skaidrs, ka ar Latvijā esošo centru nebūs iespējams nosegt pieprasījumu pēc patvēruma, kāds, ļoti iespējams, pieaugs eskalējoties situācijai Ukrainā, tāpēc iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) nedēļas nogalē ‘’Latvijas Radio’’ pauda, ka Latvijai ir skaidrs, kur un kā izmitināt 10 000 cilvēku. Tiesa, šodien aģentūrai LETA iekšlietu ministres padomniece stratēģiskās komunikācijas jautājumos Linda Curika norādīja, ka tā gluži nav un ministres nosauktais bēgļu skaits nav ne prognoze, ne mērķis.

Patreiz zināms – viena liela centra pierobežā nebūs, bet gan tiek meklētas iespējas izveidot vairākus patvēruma meklētāju centrus netālu no robežas. Centros tiktu nogādātas vai novirzītas personas bez dokumentiem, personas bez iespējas nodrošināt sev dzīvesvietu Latvijā un Latvijas robežu tam neparedzētās vietās šķērsojušās personas. Iekšlietu ministrija uzsver, ka tā ir izstrādājusi plānu, kas nodots izskatīšanai citām ministrijām.

Šīs dienas gaitā ministrijas pārstāvji gan neatbildēja uz “tv3.lv” zvaniem, vēloties noskaidrot, kur tieši šādi potenciālie patvēruma meklētāju centri tiktu izvietoti. Tāpat arī nav skaidrs, par kuru “robežu” ministrija runā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Lasi vairāk: Netālu no robežas veidos centrus potenciālo Ukrainas bēgļu uzņemšanai

Arī Lietuva un Igaunija gatavojas bēgļu pieplūdumam

Igaunijas sociālās aizsardzības ministre Signe Rīsalo pagājušajā nedēļā izteicās, ka Igaunija ir gatava uzņemt 2000 patvēruma meklētāju no Ukrainas, ja tur sāktos karš, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs ‘’ERR’’. Viņa arī norādīja, ka jau ir apzinātas potenciālās vietas patvēruma meklētāju uzņemšanai un izmitināšanai, bet konkrētas pašvaldības vēl nenosauca, skaidrojot, ka vispirms šādas iespējas jāpārrunā ar iecerētajām vietvarām.

Savukārt Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite paudusi, ka šobrīd vēl ir grūti prognozēt, kāds varētu būt Ukrainas bēgļu skaits, kas patvērumu meklēs Lietuvā, bet valdība gatavojoties dažādiem scenārijiem, tostarp kā 3000, tā arī 30 000 bēgļiem, ziņo Lietuvas Nacionālais radio un televīzija ‘’LRT’’. Patreiz notiek pārrunas ar dažādām pašvaldībām, lai izzinātu visas iespējas.

Žurnāliste
Raksta pa drusciņai no visa, bet īpaši būtiski ir jautājumi, kas saistīti ar vienlīdzību, līdztiesību, karjeru, zinātni, kā arī ar veselību – mentālo, fizisko un sistēmu kā tādu.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm