Saeimas apakškomisija: Jēkabpils plūdu krīzē civilās aizsardzības sistēma darbojusies veiksmīgi

Jēkabpils plūdu krīzē civilās aizsardzības sistēma darbojusies veiksmīgi, tomēr atsevišķos normatīvajos aktos nepieciešamas izmaiņas, pie šāda secinājuma nonāca šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas sēdē.

24. janvārī 17:14

Sēdē tika uzklausīti Jēkabpils plūdu krīzē iesaistīto struktūru vadītāji ar mērķi izvērtēt normatīvo aktu atbilstību reālām krīzes situācijām. Apakškomisijas vadītājs Igors Rajevs (AS) uzteica pašvaldības vadību un dienestus par lieliski paveikto darbu krīzes laikā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (LZP) informēja par krīzes norisi un pašvaldībā izveidotās Civilās aizsardzības komisijas darbu krīzes laikā, sniedzot arī savu vērtējumu par nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos. Ragainis norādīja uz alternatīvas saziņas trūkumu gadījumam, ja mobilie sakari pārstātu darboties un uz atsevišķām formalitātēm, kas ir traucējošas šādas krīzes apstākļos, kā arī uz regulējuma nepilnībām plūdu seku novēršanas periodā.

Jēkabpils mērs pauda, ka jebkuras krīzes vadībā nepieciešams profesionālis, jo demokrātijas apstākļos par pašvaldības vadītāju var kļūt cilvēks, kurš netiek galā ar situāciju. “Esmu sistēmā kopš 2009. gadā, zinu, kuras vietas novadā applūst pirmās, bet kuras ir drošas,” uzsvēra Ragainis, norādot, ka šā gada plūdos civilās aizsardzības sistēma strādājusi veiksmīgi, visiem atbildīgajiem dienestiem koordinēti sadarbojoties. Krīzes novēršanai izveidotā Civilās aizsardzības komisija veiksmīgi sazinājusies ar mobilās aplikācijas palīdzību, taču, ja mobilie sakari būtu traucēti, alternatīvas nebūtu.

Lai glābtu brūkošo aizsargdambi, bijis nepieciešams pieņemt lēmumus, kas tieši ietekmēja privātīpašnieku dzīvojamās mājas un uzņēmumus – pilsētā uzslieto pagaidu dambju dēļ ēkas applūdušas ievērojami augstākā līmenī, nekā tas būtu bez šiem dambjiem, pauda Ragainis. Lēmums par pagaidu dambjiem pieņemts saskaņā ar speciālistu – hidrologu ieteikumiem. Dambji bijuši nepieciešami, lai izvairītos no daudz lielākiem zaudējumiem – aizsargdambja sagrūšanas un visas pilsētas applūšanas, kā arī iespējamas kanalizācijas sistēmas pārslodzes. Tomēr pašvaldībai saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav tiesību cietušo īpašumu īpašniekiem segt zaudējumus, un trūkst regulējuma, kas reglamentētu rīcību un finanšu līdzekļu avotus šādiem gadījumiem.

Jēkabpils pašvaldības vadītājs teica, ka plūdu laikā vissāpīgākais jautājums bijis cilvēkresursu trūkums – faktiski par notiekošā vadību un koordināciju atbildīgs viens cilvēks, un tikai viņš ir tiesīgs pieņemt lēmumus un atbildēt uz visiem jautājumiem. Uz telefona zvaniem jāatbild 24 stundas diennaktī, un trešajā, ceturtajā diennaktī tas sāk kļūt apgrūtinoši, pauda mērs.

Rajevs izteica piezīmi, ka mediji ziņojuši par mobilo sakaru traucējumiem plūdu laikā. Savukārt Jēkabpils mērs norādīja, ka “Latvijas mobilā telefona” pārstāvji rīkojušies atbilstoši situācijai – izvietojuši bonas ap sakaru torni, pasargājot to no ūdens pieplūduma un atsūknējuši ūdeni, un tāpēc sakaru traucējumu neesot bijis.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis pastāstīja, ka krīzes apziņošana – paziņojumi sabiedriskajā radio ik pēc stundas un skrienošā ziņu lente sabiedriskajā televīzijā darbojās, kā tas paredzēts, turklāt izvietošana prasījusi vien 26 minūtes. Saziņai VUGD tiek izmantotas rācijas, un arī šī sistēma darbojusies nevainojami.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule pauda, ka viņas vadītajam dienestam nav alternatīvas saziņas iespējas, tomēr vadība parūpējusies, lai lielākajās slimnīcās būtu rācijas un tā nodrošināta iespēja sazināties. Tāpat viņa uzsvēra, ka Civilās aizsardzības komisijā obligāti jāiekļauj kritiskās infrastruktūras pārstāvji, kuri parastos apstākļos ir valsts pakļautībā.

Vai būtu nepieciešami steidzami grozījumi normatīvajos aktos, lai jau šopavasar gaidāmajos plūdos atbildīgie dienesti un struktūras varētu veiksmīgāk darboties, interesējās komisijas loceklis Raimonds Bergmanis (AS). Viņš uzsvēra, ka nepieciešams drošības riskus mazināt jau laikus, nevis katru gadu cīnīties ar plūdu sekām. Ar viņu bija vienisprātis Jēkabpils mērs, norādot, ka Jēkabpilī nepieciešams otrs tilts pār Daugavu, lai krīzes gadījumos nodrošinātu palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem. Tāpat Ragainis uzsvēra, ka ir tikai janvāra beigas, un nākamie plūdi pilsētā ir iespējami jau pēc pāris mēnešiem.

Rajevs, noslēdzot apakškomisijas sēdi, rezumēja, ka nepieciešams novērst nepilnības likumdošanā, lai pašvaldība varētu pieprasīt līdzekļus krīzes seku novēršanai un kompensācijām privātpersonām, kā arī uzlabot koordināciju ar valsts dienestu vadību krīzes gadījumos. Līdz 1. martam tiks apkopota un izvērtēta visa Jēkabpils plūdu krīzes informācija un pieredze.

LETA jau ziņoja, ka 14. janvārī un 15. janvārī, kad ūdens līmenis Jēkabpilī tikai dažus centimetrus atpalika no vēsturiski augstākā rādītāja, pilsētas aizsargdambis atsevišķās vietās tika izskalots un radās bažas par tā noturību.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm