Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Saeimā sāk meklēt Valsts prezidenta amata kandidātus; Vējonim mazas izredzes uz otro termiņu
Kas būs nākamais Rīgas pils saimnieks? Līdz ar jaunās valdības apstiprināšanu politiskie spēki sākuši spriest par Valsts prezidenta amata kandidātiem. Kādi uzvārdi izskan šobrīd, un vai gaidāma politiskā “tirgošanās”?
Lai arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis publiski nav paudis, vai būtu gatavs kļūt par Rīgas pils saimnieku arī otro reizi, šobrīd ir skaidrs, ka atbalsta viņa kandidatūrai Saeimā nebūtu.
“Es domāju faktiski nekādas izredzes viņam nav. Gan mēs, gan arī citas partijas neatbalstīs, cik es esmu dzirdējusi, Vējoni kā prezidentu,” norāda Saeimas deputāte Juta Strīķe (JKP).
Tā vietā koalīcijai būtu jāvienojas par vienu prezidenta amata kandidātu, tādu viedokli šorīt raidījumā “900 sekundes” pauda jaunais valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV): “Mans viedoklis, ka mums vajadzētu koalīcijas iekšienē vienoties par vienu un tad virzīt uz priekšu.”
Tomēr ne visi koalīcijas partneri līdz galam šādai nostājai piekrīt. “Iespējams, vienošanās tiešām varētu tikt panākta par vienu kandidātu, kaut arī, manā skatījumā, ir svarīgi, lai ir reāla konkurence, nevis tā kā “velniņš no kastītes” pēdējā brīdī parādās kaut kāds nevienam, vairumam nezināms kandidāts,” norāda Saeimas deputāts Daniels Pavļuts (A/P).
Kā vienīgais politiskais spēks, kurš šobrīd skaļi nosaucis iespējamo Valsts prezidenta amata kandidātu – Eiropas Savienības tiesas tiesnesi Egilu Levitu – ir Nacionālā apvienība. Tā gan vēlas augsto amatu atstāt ārpus politiskā tirgus, kurā šogad vairāki augsti amati, piemēram, eirokomisārs un Latvijas Bankas prezidents.
“Es uzskatu, ka Egils Levits nav lielākā mērā NA pārstāvis kā ikvienas citas valstiskā spektra partijas pārstāvis Latvijas parlamentā. Tieši šī spēja viņam sadarboties ar dažādām partijām, saglabājot šos valstiskos pamatus, manuprāt, ir tas, ko Levita kungs ir pierādījis līdz šim, strādājot pie Satversmes preambulas,” norāda deputāts Raivis Dzintars (NA).
Dzintars par iespējamu kandidēšanu ir runājis ar Levitu, kurš solījis apsvērt, cik lielu atbalstu varētu saņemt no parlamenta deputātiem. Pārāk nacionāla un pārāk konservatīva Levita kandidatūra varētu šķist apvienībai “Attīstībai/Par!”.
“Viņš nenoliedzami ir ārkārtīgi kvalificēts, nu patiešām, tur nav ne mazāko šaubu, ka tāda kalibra cilvēks ir cienīgs kandidēt uz šo amatu, mēs noteikti gribētu Levita kungam uzdot daudzus jautājumus, izrunāt, izprast viņa pozīciju,” saka Pavļuts.
Konceptuālu iebildumu pret Levitu kandidatūru nav Jaunajai konservatīvajai partijai. Tomēr Juta Strīķe kandidātus redz arī savas partijas rindās: “Es publiski negribu minēt, bet mūsu rindās ir cilvēki, kuri varētu ieņemt šo amatu un tiešām būt atbilstoši tiem pienākumiem, kuri jāpilda prezidentam.”
Iekšējo nesaskaņu plosītā partija “KPV LV” par kandidātiem Valsts prezidenta amatam šobrīd neesot lēmusi. Tikmēr kuluāros izskan, ka tā varētu būt apvainojusies uz neglaimojošo kritiku, kuru Levits partijai veltījis priekšvēlēšanu laikā.
Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa pilnvaras beidzas 7. jūlijā, tas nozīmē, ka Saeimai jaunais prezidents jāievēl maija beigās, jūnija sākumā.
Saeima šobrīd skata grozījumus Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā. Ja tie tiks atbalstīti, tad prezidenta amata kandidāti būs jāvirza nedaudz agrāk – jau maija pirmajā pusē.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
