Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Saeima atbalsta regulējumu pastiprināta robežapsardzības režīma noteikšanai
Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīms joprojām pludina migrantus uz Latvijas robežu un pastāv bažas, ka šie cilvēku viļņi varētu drīzumā pieņemties spēkā. Saeima šodien pauda konceptuālu atbalstu jaunam regulējumam, lai sakārtotu mūsu robežsargu tiesības aizsargāt Latvijas robežu, vēsta TV3 Ziņas.
Hibrīdkarš. Tā raksturojama Kremļa sabiedrotā – Minskas režīma – rīcība, cenšoties pārpludināt savas Eiropas Savienības kaimiņvalstis ar migrantu straumēm. Tās sākās nu jau gandrīz pirms diviem gadiem, un tovasar valdība lēma izsludināt ārkārtējo situāciju pierobežā.
Šis statuss vairākas reizes pagarināts, izraisot diskusijas, vai tas ir piemērotākais juridiskais risinājums šai situācijai. Tagad radīts jauns regulējums pastiprināta robežapsardzības režīma noteikšanai, par ko atbildīga būtu valdība.
Ministru kabinets nepieciešamības gadījumā pierobežā varēs, piemēram, noteikt īpašu pārvietošanās un pulcēšanās kārtību, ierobežot transportlīdzekļu kustību, apturēt robežšķērsošanas vietu darbību, kā arī robežsargiem būs skaidri noteiktas tiesības fiziski nepieļaut nelikumīgu ieceļošanu valstī.
“Gan šo speclīdzekļus, gan kinologus – suņu lietošanu pie noteiktiem apstākļiem.”
Saeimas Iekšlietu komisijas vadītājs vadītājs uzsver, ka Baltkrievijas hibrīdkarš joprojām ir aktuāla problēma. Pērn vairāk nekā 5000 reižu cilvēki atturēti no nelikumīgas robežas šķērsošanas. Šis gads vēl nav pusē, bet skaits jau pietuvojies 4000. Pastāv bažas par jauniem pieplūdiem, ņemot vērā, ka Latvija, ka iepaliek robežžoga izbūvē salīdzinājumā ar citām reģiona valstīm.
“Tieši kaut kādiem notikumiem tiek piesaistīts šis cilvēku uzplūds. Šo cilvēku instrumentalizācija, izmantojot viņus kā ieroci. Šobrīd ļoti nopietni jāgatavojas. Es pieļauju, ka varētu būt pietiekami liels izaicinājums saistībā ar NATO samitu, kas notiks jūlijā Viļņā,” norāda Bergmanis.
Saeima šodien pauda konceptuālu abiem izmaiņām nepieciešamajiem likumprojektiem, bet sagaidāms, ka tālākajos lasījumos būs arī diskusijas un priekšlikumi, piemēram, saistībā ar mediju un nevalstisko organizāciju piekļuvi robežai.
“Lai cik sarežģīti arī nebūtu šie apstākļi, vienmēr ir jāatceras, ka arī cilvēktiesību jautājumi, sabiedrības informētība demokrātiskā sabiedrībā būtu jāievēro.”
“Ja nav šīs ārkārtējās situācijas, nav šīs te likumdošanas, tātad instrumenta robežsargiem visi šie te mūsu robežas apdraudētāji, kas nāk ar zināmu regularitāti un daudzumu, viņi mums visi būtu jāuzņem kā parastie bēgļi, visiem jādod dzīvesvieta. Mēs bijām Daugavpilī, apskatījāmies, viņi dzīvo labāk nekā dažs labs mūsu pašu pilsonis,” pauda Saeimas deputāts Edmunds Zivtiņš (“Latvija pirmajā vietā”).
Saeima lēma regulējumu virzīt tālāk steidzamības kārtā.
Saeima otrajā galīgajā lasījumā par šiem likumprojektiem lems neilgi pirms Jāņiem, 22. jūnijā, kas arī būs pēdējā sēde parlamenta pavasara sesijā pirms vasaras brīvdienām.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
