Zolitūdes traģēdijas krimināllietas dalībnieki apsvērs iespēju sūdzēt tiesā valsti

Noslēdzies vēl viens posms Zolitūdes traģēdijas krimināllietā. Arī Rīgas apgabaltiesa, apelācijā skatot šo lietu, par vienīgo vainīgo atzina būvinženieri Ivaru Sergetu. Viņam piemērots sešu gadu un sešu mēnešu cietumsods – bargāks, nekā lēma iepriekšējā instance – turklāt kompensācijās cietušajiem Sergetam būs jāmaksā piecarpus miljoni eiro. Taču tas, ka par vainīgu atzīta tikai viena vienīga persona – tas cietušo pārstāvjos rada rūgtu sašutumu.

Rīgas apgabaltiesa spriedumu paziņoja attālinātā režīmā, videokonferencē, par vienīgo vainīgo atkal atzīstot tikai būvinženieri Ivaru Sergetu un attaisnojot pārējos apsūdzētos.

“Uzskatu, ka tas nav tiesas fiasko, tas ir mūsu valsts pārvaldes fiasko” – tik emocionāli tiesas spriedumu vērtē biedrības “Zolitūde 21.11” pārstāve, paužot neizpratni, kā Sergeta kļūdu varēja nepamanīt uzraugošās iestādes un pēc Latvijā lielākās traģēdijas izsprukt cauri sveikā.

Regīna Ločmele
biedrības “Zolitūde 21.11.” vadītāja

“Ja Augstākās tiesas senāts atstās spēkā šo spriedumu, ka vainīgs tikai viens vienīgais Sergets, cietušie izskatīs iespēju sūdzēt tiesā valsti un pieprasīt civilā kārtā no valsts, jo tieši valsts bija vainīga pie tādas sistēmas izveides, ka viena cilvēka kļūda paņēma 54 cilvēku dzīvības.”

Tiesnese uzsver, ka pēc tā laika normatīvajiem aktiem visa atbildība bija tieši uz būvinženiera pleciem, tāpēc arī šāds lēmums.

Iveta Vīgante
tiesnese

“Nepareizi aprēķinātas jumta konstrukcijas slodzes, ko ir veicis Ivars Sergets. Jautājums, vai, neveicot slodzes pārrēķinus, to varēja konstatēt, un vai pārējā lietā apsūdzētajām personām normatīvais regulējums uzlika šādu pienākumu. Tiesas ieskatā atbilde ir nē!”

Tiesa pieņēma vairākus blakus lēmumus, norādot uz trūkumiem prokuroru darbā – nesamērīgi lielais pierādījumu apjoms kavējis lietas iztiesāšanu. Pierādījumu apjoms aizņēma 559 lappuses, lielākā daļa netika izmantotas lietas pierādīšanā, kā arī krimināllietas materiālos pievienotie dokumenti, tai skaitā svešvalodā, netika izmantoti pierādīšanas gaitā. Tāpat kritizēts arī pirmās instances tiesas darbs – spriedumā nav atspoguļoti un izvērtēti visi tiesā iesniegtie pierādījumui. Neesot pienācīgi atspoguļotas liecības, kā arī atsevišķi pierādījumi.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Ivara Sergeta advokātam šīs dienas spriedums bija pārsteigums.

Artūrs Zvejsalnieks
Ivara Sergeta advokāts

“Šā sprieduma iemesls ir izmeklēšanas kvalitāte, kas bija ļoti slikta, tā diemžēl ir tikai viens vainīgais. Ir šie blakuslēmumi, kas ir ļoti būtiski, arī par prokurora darbu, kas pasaka, tāpat kā pirmajā instancē, darbs bija nekvalitatīvs. Ļoti pārsteidza blakuslēmums par pirmās instances tiesu, tas ir ļoti savdabīgs gadījums!”

Prokurors gan kritiku par slikto darbu noraida.

Kaspars Cakuls
prokurors

“Aicinātu būt korektiem, jo nebija norādes par prokuroriem, bet par kriminālprocesu veikušo amatpersonu rīcību, kas nav tikai prokurori! Mūsu pozīcija paliek nemainīga šajā plānā šobrīd, nezinot, kāda būs [tiesas] motivācija.”

Pilnais tiesas spriedums būs pieejams 7. februārī, un tad arī iesaistītās puses sola ar to rūpīgi iepazīties, lai lemtu, vai pārsūdzēt to kasācijā.

Žurnālists
Medijos jau 15 gadus, interesē kā Latvijas notikumi, tā starptautiskā dienas kārtība. Veidojis daudz stāstu par migrācijas problēmām. Uzskata, ka viena no lielākajām Latvijas problēmām ir korupcija, tādēļ jūt gandarījumu, ja izdodas izgaismot noziegumus.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm