Vīķe‑Freiberga: teikt, ka mēs bēgļus nevaram atļauties… tas nav morāli simpātiski

Diskutējot par bēgļu uzņemšanu, daļa sabiedrības ir aizmirsusi latviešu likteni dažādos vēstures posmos. Tā norāda bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kura pati piedzīvojusi bēgļu gaitas. Viņa arī velk paralēles starp Āfrikas bēgļu bojāeju Vidusjūrā un simtiem Latvijas iedzīvotāju, kuri, nesasniedzot Zviedrijas krastus, noslīka Baltijas jūrā.

2015. gada 15. maijā 19:39

Runājot par savām bēgļu gaitām, Vaira Vīķe-Freiberga stāsta, ka viņas ģimenei paveicās. Latviju kara izskaņā izdevās pamest ar priekšpēdējo kuģi, kurš vēl netika torpedēts no Sarkanās armijas puses. Taču no komunisma mūkošos cilvēkus Eiropas valstis uzņēma nelabprāt. Arī Vīķes-Freibergas ģimenei Eiropu nācās ne pēc savas gribas pamest.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Vaira Vīķe-Freiberga:
Mums Lībekā atnāca un pateica, ka dzīvoklis jāatdod vāciešiem. Piedāvāja braukt uz Brazīlijas džungļu plantācijām vai kļūt par baltajiem vergiem Amerikā.

Atceroties pašas piedzīvoto, Freiberga spriež, ka Eiropai kā draudzīgai valstu kopībai jābūt solidārai par saviem kaimiņiem. Viņa arī atgādina, ka daudzus gadsimtu eiropieši devās uz valstīm, no kurām tagad plūst bēgļu straumes.

Bijusī prezidente arī min, ka izsūtījumā Sibīrijā daudziem latviešiem palīdzēja izdzīvot vietēju ļaužu atbalsts, lai gan viņi paši dzīvoja trūkumā.

“Latvieši, kas uzņemti tik daudz valstīs… tagad teikt, ka mēs bēgļus nevaram atļauties… Tas nav morāli simpātiski,” kritiska pret noraidošo attieksmi bēgļu jautājumā ir Vīķe-Freiberga.

Video

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm