Saturs turpinās pēc reklāmas

Vīķe‑Freiberga: Panākt vienotu identitāti ir viens no Eiropas lielākajiem izaicinājumiem

Viens no Eiropas lielākajiem izaicinājumiem ir panākt vienotu identitāti, kas tai palīdzētu kļūt par globāli spēcīgāku spēlētāju starptautiski, izriet no bijušās Valsts prezidentes Vaira Vīķes-Freibergas teiktā ikgadējā starptautiskās drošības un politikas forumā “Rīgas konference 2021”.

2021. gada 15. oktobrī 20:20

Konference sākās, pieminot vienu no Latvijas Transatlantiskās organizācijas dibinātājiem, diplomātu un politiķi Ojāru Ēriku Kalniņu, kurš vakar, 14. oktobrī, devās mūžībā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

“Viņš bija kopā ar mums visās “Rīgas konferencēs” visus šos gadus. Aicinu pievienoties man klusumā mirkli. Paldies!” pauda Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes priekšsēdētāja Žanete Ozoliņa.

Ar attālinātu atklāšanas runu pasākumā uzstājās ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs, kurš aicināja valstis veicināt savstarpējo sadarbību: “Laikā, kad saskaramies ar pastāvīgām bažām par drošību un ģeopolitiskām domstarpībām, Eiropas reģionam nepieciešama plašāka savstarpēja iesaiste un sapratne. Pat pirms Covid-19 pandēmijas globālā drošības vide pasliktinājās. Šodien mums jārīkojas steidzami, tālredzīgi un mērķtiecīgi, lai risinātu mums kopīgās raizes – kopā,” uzsvēra ANO ģenerālsekretārs.

Pirmajai paneļdiskusijai provokatīvs nosaukums – “Kas joprojām attur Eiropu no kļūšanas par globālu politisku lielvaru?” Kā norādīja tās dalībnieki, pats vecais kontinents reizēm mēdz novērtēt par zemu savu svaru pasaulē.

Federika Mogerīni, bijusī Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās

“Eiropas iekšienē tas var būt viedoklis daudziem, bet manā pieredzē un saziņā ar draugiem un kolēģiem pasaulē neviens neapšauba, ka Eiropas Savienība ir globāls spēlētājs. Izņemot mūsu ienaidniekus, bet tā jau ir daļa viņu naratīva.”

Bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga norādīja, ka identitātes stiprināšanai ir jānotiek vairākos līmeņos, lai politiķi un dažādu valstu pilsoņi pieņemtu un saprastu, ko nozīmē identificēšanās un lojalitāte pret Eiropu un ka tā vienlaikus nekonfliktē arī ar atsevišķu valstu vai reģionu identitātes jautājumiem.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Pēc Vīķes-Freibergas teiktā, šie dažādie līmeņi neveido pretrunu identificēties kā patriotiskam igaunim, latvietim vai itālim, reizē apzinoties piederības sajūtu arī pret lielāku vienību – Eiropu. “Šajā procesā, manuprāt, būs iesaistīti jaunieši, kas ceļo pa Eiropu, izmantojot “Erasmus” un citas programmas, kuras, manuprāt, ir būtiskas, lai veidotu Eiropas identitāti,” sacīja eksprezidente. Tāpat svarīgi ir kopēji projekti, piemēram, Eiropas balva literatūrā.

Tāpat bijusī prezidente paskaidroja, ka, viņas prāt, pašlaik ir atsevišķas Eiropas valstis, kurām ir liels spēks, tomēr valstu spēku apvienošana reģionu padara tikai spēcīgāku.

“Ja mēs sasummētu kopā vien tikai zelta medaļas, kas izcīnītas olimpiskajās spēlēs, atklājas milzīgs svars Eiropai. Bet neviens nekad to tā neprezentē,” pauda Vīķe-Freiberga.

Diskusijas “Rīgas konferencē” turpināsies arī rītdien, spriežot par tādiem tematiem kā digitalizācija, finanšu izlūkošana, Baltijas valstu kopējie izaicinājumi un daudz ko citu.

Latvijas Transatlantiskās organizācijas rīkotā “Rīgas konference” notiek kopš 2006. gada, un nu jau kļuvusi par vienu no nozīmīgākajiem drošības un ārpolitikas forumiem Baltijas jūras reģionā. Sākotnēji bija iecerēts Gaismas pilī uzņemt simtiem konferences apmeklētāju, taču epidemioloģiskā situācija ieviesa korekcijas un klātienes dalībnieku skaitu samazināts, pasākumu daļēji pārceļot uz tiešsaisti.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Saturs turpinās pēc reklāmas

Saturs turpinās pēc reklāmas

Saturs turpinās pēc reklāmas

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Saturs turpinās pēc reklāmas