Saturs turpinās pēc reklāmas

Valdības uzliktos ierobežojumus Latvijā cilvēki lūguši vērtēt tiesām

Daļa ļaužu ir tik ļoti neapmierināti ar valdības noteiktajiem epidemioloģiskajiem ierobežojumiem, kas cenšas tos apstrīdēt tiesā, tostarp Satversmes tiesā, kur saistībā ar pandēmiju nonākuši kopumā 23 pieteikumi, vēsta TV3 ziņas.

2021. gada 30. janvārī 20:20

Pieci no Satversmes tiesā minētajā kontekstā kopumā iesniegtajiem pieteikumiem bija par azartspēļēm un tiesa jau decembrī lēma, ka ārkārtējās situācijas apstākļos klātienes azartspēļu ierobežojumi atbilst Satversmei, bet interaktīvo azartspēļu ierobežojumi – neatbilst.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Taču Satversmes tiesā saņemti arī 18 individuālie un kolektīvie pieteikumi ar lūgmu izvērtēt, vai valdība nav pārkāpusi Satversmi, nosakot prasību par sejas masku valkāšanu, pulcēšanās ierobežojumiem, ēdienu un dzērienu tirdzniecības vietu darba laika ierobežojumiem, politiskās partijas dibināšanas neiespējamību, pārvietošanās ierobežojumiem, dīkstāves pabalsta piešķiršanu, pilnvērtīgu pašvaldību funkciju īstenošanas neiespējamību. Satversmes tiesā bijuši pieteikumi arī par skolu apmeklējumu bīstamību, reliģiskās darbības veikšanas ierobežojumiem, maznodrošināto personu tiesību aizsardzību un par pašu ārkārtējās situācijas definīciju kā tādu.

Satversmes tiesa šajos visos gadījumos atteica lietu ierosināšanu, jo tajos nesaskatīja personu pamattiesību aizskārumu. Daļa citu pieteikumu nemaz neattiecās uz Satversmes tiesas kompetenci pēc piekritības. Satversmes tiesas priekšsēdētāja uzsver, ka atteikuma iemesls arī nebija ārkārtējā situācija pēc būtības.

Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova

“Tiesiskā valstī nav tādas situācijas, kad valsts darbotos, neievērojot tiesības, jo īpaši savu konstitūciju. Satversme ierobežo gan valdības rīcības brīvību jebkuros apstākļos. Satversme nepieļauj tādu situāciju, kad konstitucionālā veidā varētu apturēt tās darbību. Pamattiesību ierobežojumam arī ārkārtas stāvoklī ir jābūt samērīgam atbilstoši tam ārkārtas stāvoklim, atbilstoši tam apdraudējumam, ar ko valsts saskaras.”

Taujāta, ko darīt situācijā, pat ja kāds no valdības noteiktajiem ierobežojumiem ir pretrunā Satversmei, bet otrā svaru kausā ir šī ierobežojuma pozitīvā ietekme uz visas sabiedrības kopējo veselību, jo ierobežojums mazina Covid-19 izplatību, Satversmes tiesas priekšsēdētāja norāda, ka pamattiesības ir ierobežojamas. “Pamattiesības nav absolūtas. Satversmē pat ir pants, kas min tos leģitīmos mērķus, ar kuriem likumdevējs ir tiesīgs pamattiesības ierobežot. Un tad mēs sveram Satversmes tiesā, kā šis pamattiesību ierobežojums ir noteikts, vai ir samērīgs, vai sasniedz to leģitīmo mērķi, ko likumdevējs ir iecerējis,” viņa skaidro.

Satversmes tiesā jaunnedēļ nonāks vēl kāds pieteikums –  šoreiz no Latvijas Tirgotāju asociācijas. Arī veikalnieki uzskata, ka valdības uzliktie ierobežojumi pārkāpj Satversmes 105.pantu, proti, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Tiesa gan, šajā pantā nav norādes uz tiesībām gūt peļņu. Pati Satversmes tiesa 2018.gadā skaidrojusi – ja tiek apgrūtinātas personas iespējas gūt peļņu, tas neietilpst īpašuma tiesību tvērumā, un līdz ar to neaizskar personas pamattiesības.

Lasi vēl: Tirgotāji grasās apstrīdēt Covid-19 dēļ noteiktos tirdzniecības ierobežojumus Satversmes tiesā

Tiesību eksperts Edgars Pastars uzskata – no visa plašā valdības noteikto ikdienas ierobežojumu klāsta pamats vērsties tiesā, iespējams, būtu tikai par vienu – aizliegto preču sarakstu. Tā kā tas ir valdības rīkojums, tad jāvēršas nevis Satversmes, bet gan Administratīvajā tiesā.

Konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars

“Jāņem vērā, ka nevar vienkārši pateikt “mums traucē biznesu, tāpēc, lūdzu, atceliet!” Nevar būt tikai šis viens kritērijs. Ir jāskatās – šis ierobežojums nav tik iedarbīgs, lai sasniegtu mērķi – ierobežot infekciju. Varbūt ir citi pasākumi, ko ieviest, lai tie būtu tikpat iedarbīgi, lai pieņemtu, ka tie varētu būt tikpat iedarbīgi.”

Administratīvajā rajona tiesā jau ir saņemti vairāki pieteikumi, kuros apstrīdēti valdības pieņemtie ikdienas ierobežojumi vai citu pasākumu praktiskā izpilde. Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja palīdze Ilze Piševa kā piemēru min pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atteikumu piešķirt nodokļu samaksas pagarinājumu uzņēmumam, kurš uzskata sevi par Covid-19 krīzes skartu uzņēmumu. Strīds, vai jāpiemēro speciālais regulējums par atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai. Tāpat par VID atteikumu piešķirt dīkstāves pabalstu. Par termiņa nokavējumu, ja tā iemesls ir Covid-19.

Gan Satversmes, gan Administratīvajā tiesā uzsver – cilvēkiem nevajag baidīties vērsties ar pieteikumu tiesā, ja spēj juridiski argumentēt, kā valdības lēmums radījas personas tiesību aizskārumu. Pieteikuma sagatavošanā bezmaksas konsultāciju var sniegt Juridiskās palīdzības administrācija.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Saturs turpinās pēc reklāmas

Saturs turpinās pēc reklāmas

Saturs turpinās pēc reklāmas

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Saturs turpinās pēc reklāmas