Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Vai valsts pārkāpusi patvaļas aizliegumu? To šodien pateiks Satversmes tiesa
Šodien Satversmes tiesā risinās jautājumu, kā saimnieciskās darbības veicējiem aprēķina un maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Uzņēmējs Andris Sarmulis situāciju raksturojis kā “dunča ieduršanu mugurā” no valsts puses.
Pēc tiesībsarga iniciatīvas ierosinātajā lietā jau uzklausīti pušu argumenti, un šodien tiks pasludināts nolēmums.
Neapmierinātību daļā uzņēmēju raisījusi 2017. gada nodokļu reforma. Līdz tam saimnieciskās darbības veicējiem IIN nebija jāmaksā, ja ienākumi nav gūti vai bijuši zaudējumi. No 2018. gada šī kārtība mainīta, likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nosakot, ka IIN jāmaksā arī tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kas nespēj strādāt ar peļņu.
Šādos gadījumos ar attiecīgu IIN likmi apliek saimnieciskās darbības 20% ieņēmumu daļu nevis peļņu, jo ar saimniecisko darbību saistītajiem izdevumiem noteikts ierobežojums 80% apmērā. Ieviestā norma balstīta pieņēmumā, ka saimnieciskās darbības veicēji strādā ar rentabilitāti 26% apmērā.
Jāpiebilst, ka saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu 2020. un 2021. gadā minēto ierobežojumu piemērošana uzņēmējiem nepiemēro.
“2019. gadā es pirmo reizi sastapos ar šo nodokļu problēmu, kas mani kā uzņēmēju ļoti šokēja. Es negaidīju, ka valsts man var “iedurt nazi mugurā” ar šādu nodokļu politiku,” ST sēdē sacīja Andris Sarmulis, kurš darbojas pasažieru pārvadājumu jomā.
Uzņēmējs atklāja, ka 2018. gadā saimnieciskās darbības apgrozījums bijis 210 000 eiro, kas saskaņā ar apstrīdēto normu paredz peļņu 43 000 eiro apmērā, lai gan realitātē bijuši zaudējumi. Rezultātā par minēto summu nācies samaksāt IIN gandrīz 9000 eiro apmērā. Arī 2019. gadā, lai arī uzņēmējs jau strādājis ar peļņu, tā neesot bijusi tik liela, lai sasniegtu 20% no apgrozījuma. Sarmulis tiesai klāstīja, ka loģiski būtu – ja tev ir zaudējumi, IIN nav jāmaksā, ja ir peļņa – IIN būtu maksājams no tās nevis no apgrozījuma.
Tiesībsargs, vērtējot dažādu uzņēmēju sūdzības par saimnieciskās darbībās gūtā apliekamā ienākuma noteikšanas kārtību, konstatēja, ka attiecīgās likuma normas neatbilst Satversmes 105.pantam, kas noteic:
- ikvienam ir tiesības uz īpašumu, un īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm;
- īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu;
- īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.
Lietas izskatīšanas gaitā iesaistītās puses katra palika savās pozīcijās: no vienas puses, argumentējot apstrīdēto normu samērīgumu, no otras – uzsverot to netaisnīgo raksturu. Vienprātības nebija arī uzaicināto ekspertu vidū. Ekonomikas doktors Māris Jurušs kopumā apstrīdētās normas raksturoja kā samērīgas, kamēr viņa kolēģis ekonomikas doktors Alberts Auziņš tās vērtēja kā ekonomiski netaisnīgas, saucot tās par nodokļu reformas brāķi.
Kā tiesas debatēs secināja tiesībsargs Juris Jansons, valsts ar apstrīdēto regulējumu ir pārkāpusi patvaļas aizlieguma robežas. Jansons: “Valsts rīcībai ir jābūt konsekventai, ja valsts mērķis ir veicināt uzticību. Ja valsts ir ieviesusi nodokļu režīmu, tad to jānodrošina taisnīgi, nevis jādzen šī režīma godprātīgus maksātājus uz citu nodokļu režīmu.”
Atbildētāja puses pārstāvis – Saeimas Juridiskā biroja Juridiskais padomnieks Jānis Priekulis – secināja, ka tiesās sēdēs tā arī neizdevās sadzirdēt nevienu konkrētu argumentu vai faktus par to, kas tad ir tie saimnieciskās darbības veicēji – IIN maksātāji, kuriem patiešām būtu uzlikts nesamērīgs slogs. Viņa vērtējumā šādu argumentu nemaz nav. Atsaucoties uz aktuālo statistiku, Priekulis skaidroja, ka pēc apstrīdēto normu stāšanās spēkā saimnieciskās darbības veicēju – IIN maksātāju finansiālie rādītāji ir uzlabojušies.
“Mūsu ieskatā, apstrīdētās normas atbilst Satversmei. Sabiedrības ieguvums ir ievērojams. Tie nav tikai lielāki IIN ieņēmumi, mazāka ēnu ekonomika, efektīvāka IIN administrēšana un ekonomiski pamatotāka saimnieciskā darbība, bet arī nodokļu režīma un valsts ilgtspēja.”
Likumdevēja pārstāvis akcentēja, ka apstrīdētās normas ir taisnīgas, bet galavārds pieder Satversmes tiesai.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
