Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Vai Latviju gaida jauns emigrācijas vilnis? Demogrāfe komentē situāciju
Pandēmijas ietekme, kara ietekme, dzīves dārdzība un šo faktoru kopums nenoliedzami ietekmē visas jomas un katra cilvēka dzīvi Latvijā, tāpēc par demogrāfisko stāvokli Latvijā trauksmes zvanus var zvanīt nepārtraukti. Bet vai ir pamats bažām, ka esam trešā lielā emigrācijas viļņa priekšvakarā?
Ekonomiskā krīze un dzīves dārdzības pieaugums ne reizi vien Latvijas vēsturē licis cilvēkiem domāt par peļņas iespējām ārpus Latvijas. 2008. gada krīzes iespaidā četru gadu griezumā Latviju pameta vairāk nekā 135 000 iedzīvotāju, bet pēdējos gados šis skaitlis ir apstājies pie aptuveni 10 000 gadā.
Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētā profesore Zane Vārpiņa sarunā ar TV3 raidījumu “900 sekundes” norāda, ka ir grūti pateikt, vai 2023. gada ir pamats runāt par jaunu emigrācijas vilni. Viņa vērš uzmanību, ka dzīves dārdzības palielināšanās vērojama arī citās valstīs. Un dzīves līmeņa atšķirība Latvijai no valstīm, uz kurām cilvēki izvēlas emigrēt vairs nav tik liela kā agrāk.
Demogrāfe atgādina, ka 2008. gadā daudzi emigrēja tāpēc, ka bija zaudējuši darbu Latvijā. Ir jāņem vērā tas, ka darba tirgus ir šaurs – darbinieki trūkst visās valstīs un konkurence par darbaspēku un iedzīvotājiem ir ļoti liela.
Vārpiņa vērš uzmanību, ka emigrācija tiek mērīta pēc dažādiem rādītājiem – pēc oficiālās statistikas cilvēku par emigrējušu uzskata tad, ja viņš ir prom gadu, savukārt Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījumos tiek uzskatīts, ka cilvēks ir emigrējis tad, ja nedzīvo Latvijā trīs mēnešus.
Šobrīd Latvijā ieradušies 35 000 patvēruma meklētāju no Ukrainas, un arī viņi skaitās iedzīvotāju sastāvā. Līdz ar to statistikā izskatās, ka iedzīvotāju skaits ir pieaudzis.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
