Fotogrāfijā redzama Kroju ģimene – vecāki Marta un Vilis, meitas Valija un Maiga. Trešā meita Rasma ievietota citā vagonā. Ceturtā meita Olga ar divgadīgo meitiņu Virgīniju bija vienīgās no ģimenes, kuras netika izsūtītas un palika Latvijā. Kroju ģimeni izsūtīja uz Omskas apgabalu, atbrīvoja vien 1958. gadā. Vecākiem uz mūžu bija aizliegts atgriezties Latvijā, un viņi mira Sibīrijā, meitas atgriezās.
Pētnieks Oskars Gruziņš, intervējot Virgīniju Krebu, un apskatot viņas fotoalbumus, atklāja šo attēlu, un sieviete piekrita to uzdāvināt muzejam.
“Šī fotogrāfija tika atsūtīta 1950. gados – no Sibīrijas. Tas cilvēks, kas uzņēma fotogrāfiju arī, visticamāk, bija ešelonā, paņēmis kameru līdzi. Sibīrijā šī bilde tika attīstīta. Viņš ir pazinis Kroju ģimeni. Iedevis ģimenei, un viņi kā piemiņu atsūtīja vienīgajai Latvijā palikušajai māsai. Ja skaļāk runājam, varbūt atradīsies vēl kāds cilvēks, kas fotografēts, varbūt vēl kāda filmiņa saglabājusies,” norāda Gruzdiņš.
Kroju ģimenes noziegums – zemkopība vairāk nekā 30 hektāru lielā saimniecībā. Padomju varai ģimenes uzņēmība likās bīstama, viņi tika ieskaitīti “kulaku” kārtā, ko bija jāiznīcina kā šķiru. Ģimenei nācās rūgti samaksāt par tuvinieku nodarbošanos.
Okupācijas muzeja vēsturniece Lelde Neimane norāda: “Viņi ieskaitīti arī tā saucamo nacionālistu ģimenē – atbalstījuši nacionālos partizānus Ances pagastā, māsām bija brālis – Fricis Kroja, kurš vācu laikā pagastā bija galvenais policists. Tas bija liels noziegums!”
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Kopumā no 1949. gada deportācijām publiski ir zināmi vien pāris attēli. Bija stingri aizliegts gan filmēt, gan fotografēt – tādējādi padomju vara centās izdzēst šos notikumus no tautas atmiņas. Taču tas neizdevās, vēl vairāk – rosina vēsturniekus pētīt katru pierādījumu ar īpašu rūpību un interesi.
