Smags darbs, disciplīna un arī veiksme. Ar ko jārēķinās mazajiem hokejistiem?

3. jūnijā 20:30

Latvijas hokeja izlases fantastiskie sasniegumi čempionāta ir kā dzinulis jaunajiem hokejistiem, kuri uzsākuši savu ceļu pretī lielajiem sapņiem. Ar smagu darbu, disciplīnu un ziedošanos ir iespējams sasniegt izcilus rezultātus. Tomēr, lai spēlētu hokeju – ir jārēķinās ar vēl vairākām lietām.

Astoņgadīgais Evarts slidas nenovelk pat mājās. Pieliekot tām domātus ritentiņus, puika dzenā bumbu, bet citreiz arī ripu -savā pagalmā. Tikmēr īstie hokeja treniņi ir četras reizes nedēļā. Uz tiem jaunais sportists dodas ar prieku,

“Es ļoti gribu kļūt par hokejistu ļoti! Daudz trenēšos,” saka hokeja kluba “Prizma” audzēknis Evarts.

Zēna tētis ir parēķinājis, ka kopējais laiks, ko viņš pavada, izvadājot dēlu uz treniņiem, ir teju 20 stundas nedēļā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Nauris Zariņš
Evarta tētis

Soli pa solim, redzi, acis deg un tad jau nav izvēle, jābrauc uz treniņiem.

Taču ieguldītais laiks ir tikai viena puse, otra – izmaksas.

Topošajam hokejistam ir nepieciešams pilns ekipējums, un pat ja skatās ne uz dārgāko, bet optimālo variantu, izmaksas sasniedz vismaz 700 eiro. Atsevišķas sporta skolas mazajiem bērniem ekipējumu gan nodrošina. Savukārt mēneša maksa privātajos klubos par treniņiem svārstās no 200 līdz 300 eiro.

“Aizbraukšana, atbraukšana, pēc treniņiem izsalcis kā zvērs. Kopā saliekot, 400 eiro mēnesī sanāk. Protams, būtu forši, ja izmaksas būtu zemākas. Paskatoties Zviedrijā vai citās valstīs, tad mums tādas augstskolas izmaksas sanāk. Labi, ka sākumā formu nevajag,” saka Evarta tētis.

Latvijā ir vismaz 20 hokeja laukumi, Lielākā daļa Rīgā. Arī Evarts treniņus apmeklē galvaspilsētā.

Hokeja somu viņš knapi aizstiepj līdz mašīnai. Tā ir 15 kilogramu smaga.

Garderobe piepildīta ar bērniem. Visiem – tik pat lielas somas. Kamēr bērni ir mazi, svarīgi, lai viņi no treniņiem gūtu prieku. Būs vai nebūs hokejists, tas ir atkarīgs no daudziem apstākļiem.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Guntis Bāliņš,
hokeja skolas “Prizma” treneris

Pirmais, jābūt lielām darba spējām, jāpakārto sava dzīve. Tad veiksme, ka tevi ierauga. Un kad tas brīdis ir, tad jāķeras klāt un jādara viss iespējams, lai tur paliktu.

Guntim Bāliņam šī nedēļa paiet svētku noskaņā. Un ne bez iemesla: viņa bijušie audzēkņi Pasaules čempionātā parādīja izcilu rezultātu un trenera sirdi piepildījis lepnums.

“Mani audzēkņi, Rubīns, Rodrigo Ābols. Tu jau dzīvo kaut kaut kādām emocijām. Treneru darbs nav viegls, bet no tā, ka uzvar tavi audzēkņi, tad ir brīdis, kāpēc tu strādā,” saka Bāliņš

Interese par hokeju Latvijā esot pietiekami liela. It īpaši – daudzi sarosās uzreiz pēc čempionātiem. “Tad uzreiz vairāk cilvēku izdomā savas atvases sūtīt šajā sporta veidā,” bilst Bāliņš.

Vecākiem gan jāapzinās, ka būšana par hokejistu ir smags darbs. Arī veiksmei – te ir ļoti liela nozīme.

Miks Dzindulis
hokejista tētis, treneris

Protams, vecākiem ir lielas ambīcijas, tāpat kā bērniem tām ir jābūt. Vecākiem gan jāpiebremzē un jāpriecājas, ka bērns nodarbojas ar sportu. Izsisties līdz izlasei vai NHL ir grūti. Bet pie tā hokejs nebeidzas. Hokejā daudzas lomas. Treneri, tiesneši, masieri, menedžeri.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Tikmēr mazie hokejisti turpina sapņot un ir pārliecināti, ka katrs no viņiem reiz kļūs par zvaigzni. Gluži tāpat kā Latvijas izlases sapņu komanda 2023, kas pierādīja, ka iespējams ir itin viss.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm