Skarbs taupības režīms: Ogres pašvaldība janvāri plāno pārziemot, strādājot attālināti

Lai ietaupītu uz apkuri, Ogres novada pašvaldības darbinieki janvārī plāno strādāt no mājām, “tv3.lv” informē pašvaldības vadītājs Egils Helmanis. Speciālistu un citu vietvaru vērtējumā, pašvaldību finanšu stāvoklis vēl nav tik bēdīgs, lai spertu šādu taupības soli. Turklāt iespējamie ieguvumi tiek vērtēti kā niecīgi.

2022. gada 28. novembrī 6:11

No decembra ogrēniešiem siltums maksās vēl par 12,9% dārgāk, siltumenerģijas tarifam pieaugot no 99,54 eiro par MWh līdz 112,43 eiro par MWh. Tas mudina domāt par taupību ne tikai mājsaimniecībās, bet arī pašvaldībā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Kā pastāstīja novada vadītājs Helmanis, ziemas aukstākajā mēnesī – janvārī – pašvaldība pāries uz attālināta darba režīmu. “Mēs pie tā strādājam, lai varētu samazināt izdevumus par siltumu,” sacīja Helmanis.

Egils Helmanis
Ogres novada vadītājs

“Mēģinām arī eksperimentēt, kur varam ietaupīt, un tad izanalizēt, kādi ir ieguvumi. Pagaidām izskatās, ka lēmums par attālinātu darbu janvārī ir pareizs. Arī pašvaldības darbiniekiem nav iebildumu pret strādāšanu no mājām.”

Lielu ekonomiju nedos

“Tv3.lv” skaidro, kā citi vērtē iespēju pašvaldības iestādēm pārziemot, strādājot attālināti.

“No tehniskā viedokļa tas nebūtu pareizi, jo, lai ēkas nebojātos, minimālais temperatūras līmenis ēkās ir jāuztur jebkurā gadījumā,” uzsver Liepājas pašvaldības administrācijas izpilddirektora vietnieks Mārtiņš Tīdens, kurš darbojas energopārvaldības sistēmas vadībā.

“Ja ir iespēja precīzi regulēt telpu mikroklimatu darba un ārpusdarba režīmos, tad 8 stundu darba dienas komforta režīma izslēgšana lielu ekonomiju nedos,” vērtē Tīdens.

Viņš piebilst, ka Liepājas domes ēkā elektroenerģijas patēriņš ir ievērojami samazinājies. Apkures temperatūru katrā kabinetā esot samazināta precīzi par vienu grādu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Mārtiņš Tīdens
Liepājas pašvaldības pārstāvis

“Bet, runājot par attālinātu darba režīmu no organizatoriskā viedokļa – kāpēc ne, ja kolektīvs tā var vienoties. Vienīgi jāatceras, ka, piemēram, patērētā elektroenerģija no darba “pārceļas” uz mājām.”

“Iespēja pašvaldības darbiniekiem pildīt darba pienākumus attālināti nav pašvaldības energotaupības pašmērķis, jo attālinātais darbs rada izdevumus darbiniekiem,” uzsver Valmieras novada vadītājs Jānis Baiks. Viņš skaidro, ka tiem, kuriem darba pienākumi to ļauj, saskaņojot ar struktūrvienības vadītāju, ir iespēja strādāt attālināti.

Jānis Baiks
Valmieras novada vadītājs

“Attālinātā darba iespējas vairāk izmanto tie, kuru dzīvesvieta ir tālāk no darbavietas, tā dodot iespēju pašvaldības darbiniekiem taupīt degvielas izmaksas un ceļā pavadīto laiku.”

Arī Rēzeknes domes energopārvaldniece Daina Bārdule uzsver, ka, pārejot uz darbu attālinātā režīmā, elektrības patēriņš gulstas uz darbinieku pleciem. Viņa piebilst, ka semināros, kur šāda pieeja apspriesta, izskanējušie argumenti un aprēķini liecinot, ka ieguvums nav tik liels, lai šādu soli pašvaldība spertu.

Līdz ar to Rēzeknē iespēja pašvaldības iestādēm pāriet uz attālināta darba režīmu netiekot apspriesta. Bet Rēzeknes domes ēkā šogad netiek izmantoti elektriskie sildītāji, un tas jau devis jūtamu efektu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Manuprāt, dotajā brīdī, kad daudzi iedzīvotāji saskaras ar dažādām grūtībām, pašvaldība cilvēkiem ir svarīga. Lai būtu kur vērsties. Iedzīvotājiem ir vajadzīga šī komunikācija. Visi šie iesniegumi, sociālās vajadzības,” uzskaita Bārdule. “Tas sociālais aspekts ir svarīgs.”

Pienākumus nevar vienkārši atlikt

Arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks Māris Pūķis uzsver, ka pašvaldības sasniedzamība lielākoties ir vajadzīga iedzīvotājiem, kam ir mazi ienākumi, kas ir saslimuši vai ir pensijā. Pašvaldības pienākumus pret šīm iedzīvotāju grupām nevar vienkārši atlikt.

Vienlaikus LPS padomnieks aktualizē jautājumu par digitālo iespēju paplašināšanu. Proti, lai tie, kas prot komunicēt digitālā veidā, var vairāk izdarīt no attāluma.

“To vajadzētu šajā brīdī sekmēt. Principā par to jau drusku pļāpā arī tie, kas šobrīd veido valdību. Bet tas ir ļoti praktisks jautājumus, tur ir jāstrādā,” uzsver Pūķis.

“Vēl jau nav tik traki”

LPS padomnieks vērtē, ka patreizējie apstākļi vēl nav tik spiedīgi, lai pašvaldības lemtu par pāreju uz attālinātu darbu. “Šāds solis šobrīd ir pilnīgi pamatoti apsverams, piemēram, Ukrainā. Pie mums, manuprāt, vēl ne,” viņš salīdzina.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Pagaidām mēs vēl neesam lielā trūkumā. Lai arī kopējā situācija valstī ir sarežģīta, tā tiek kontrolēta. Mūsu lielākās nepatikšanas ir, ka mums ir augstākas cenas, nekā tām vajadzētu būt no iekšējā tirgus viedokļa. Jā, mums ir savas problēmas. Bet vēl jau nav tik traki.”

LPS padomnieks atzīst, ka būtu pārsteigts, ja kāda pašvaldība Latvijā šobrīd izlemtu pāriet uz darbu attālināti: “Bet mēs jau nezinām, kas tālāk notiks, jo Ukrainā vēl nekas nav beidzies. Un no tā varētu būt tālejošas sekas uz visu.”

Māris Pūķis
LPS padomnieks

“Runājot par pašreizējo situāciju Latvijā, nav tāda iespaida, ka nu visa nauda ir beigusies. Nauda pašvaldībām ir samazinājusies procentuāli attiecībā pret to, cik tiek tērēts kopumā valstī. Bet tīri absolūtos skaitļos pašvaldībām ir pārpalikums.”

Katrai pašvaldībai ir nelieli uzkrājumi, – atzīmē Pūķis. “Bet to visu uzreiz notērēt arī nav prātīgi. Līdz ar to ir loģiski, ka pašvaldības ievieš taupības pasākumus. Un tad ir jautājums, cik kuram ir izpratne par to, kādas ir darba tiesības, kas ir komforts, ko drīkst darīt, kā tas ietekmē klientus, drošību utt.”

Taupīs uz siltumu, ne uz svētku mirgu

Ogres novada pašvaldība ir vērsusies pie Rīgas Tehniskās universitātes speciālistiem pēc atbalsta, lai izstrādātu taupības plānu, kas tikšot prezentēts jau tuvākajā laikā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Helmanis: “Ir būtiski iedot vadlīnijas gan bērnudārziem, gan skolām, kādā veidā mēs varam ietaupīt, regulējot siltumu. Tiek veikti auditi, pētīta situācija, un galarezultātā būs vadlīnijas, kā efektīvāk apsaimniekot šīs ēkas. Domāju, ka arī tā mēs diezgan daudz ietaupīsim.”

Vienlaikus, kā “tv3.lv” jau vēstīja, energoresursu taupības laikā Ogre tomēr saglabās tradīciju un arī šogad vairāk nekā divus mēnešus pilsētā nodrošinās jaudīgu svētku apgaismojumu. Tas izmaksās aptuveni 126 000 eiro (bez PVN).

“Nav nepareizi, ja ir svarīgi izskatīties smuki”

“Jautājums par pašvaldību svētku rotu nav pakļauts normatīviem, līdz ar to, tā ir zināma veida attieksme pret iedzīvotājiem. Arī trūcīgi cilvēki grūtos apstākļos tomēr mēģina nedaudz pasvinēt. Tieši tā tagad ir ar pašvaldībām. Droši vien, ka ir pareizi, ka viņi mēģina pasvinēt drusciņ, bet domāju, ka visumā visā Latvijā tas būs samazināts diezgan stipri,” vērtē LPS padomnieks Pūķis.

Māris Pūķis
LPS padomnieks

“Runa ir par samērīgumu un kāda pašvaldībā ir tā izjūta. Bet tā izjūta veidojas no tā, kādi deputāti pašvaldībā ir ievēlēti. Un ievēlēti ir tādi, kādi cilvēkiem labāk patīk.”

Runājot par Ogres pieeju svētku noformējumā taupības apstākļos, Pūķis vērtē, ka tas, acīmredzot, ietilpst pašvaldības stratēģijā, kā viņi veido savu tēlu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Ja viņi ir izvirzījuši to, ka Ogre kļūst par pilsētu, kur var svinēt un atpūsties, tad tas ir svarīgi, jo tas ir mārketinga pasākums. Viņi savu produktu gatavo tiem, kas to patērēs. Un, ja viņiem ir svarīgi šajā kontekstā izskatīties smuki, tad viņi to var darīt, tas nav nepareizi,” spriež Pūķis.

Turpinājumā “tv3.lv” skaidro, kāda pieeja enerģijas taupīšanā ir citās pašvaldībās.

Valmierā enerģijas patēriņš 15 gados samazinājies par 30%

Skaidrojot Valmieras novada pieeju, tā vadītājs Baiks uzsver, ka energoefektivitātes pasākumi tiek veikti tā, lai tie negatīvi neietekmētu pašvaldības funkciju veikšanu un pakalpojumu nodrošināšanu iedzīvotājiem.

Baiks uzsver, ka liels ieguvums ir jau iepriekš paveiktais. Proti, siltināti daudzdzīvokļu nami (54%) un visas pašvaldības sabiedriskās ēkas Valmierā, modernizēta lielākā daļa ielu apgaismojuma, kā arī plaša pāreja uz atjaunojamo resursu katlumājām. “Kopējais enerģijas patēriņš Valmierā pēdējos 15 gados ir samazinājies par 30%,” atzīmē pašvaldības vadītājs.

Runājot par ieviestajiem taupības pasākumiem, Baiks atzīmē, ka jau kopš rudens vairākās Valmieras novada pašvaldības apvienībās tika pārtraukta strūklaku darbība. Šīs rīcības ekonomiskais ieguvums bijis labi pamanāms elektrības rēķinos.

Siltumenerģijas patēriņa samazināšanas nolūkā pēc iespējas tika atlikta apkures sezonas uzsākšana, tiek sekots, lai uz brīvdienām darba telpās tiktu samazināta telpu temperatūra.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Jānis Baiks
Valmieras novada vadītājs

“Iedzīvotājiem pamanāmākie taupības pasākumi, visticamāk, ir ielu apgaismojuma regulēšana, kur iespējams izmantojot gaismas intensitātes samazinājumu, vai arī atslēdzot kādas apgaismes lampas, tomēr saglabājot minimālo apgaismojumu iedzīvotāju un satiksmes drošībai.”

“Liels ieguvums ir energopārvaldnieka amata vieta un viedie risinājumi, jo, piemēram, Valmierā uzraudzība tiek veikta attālināti, kā arī tas dod iespēju analizēt, reaģēt, konsultēt,  ja nepieciešams,” piebilst Baiks.

Rēzeknē neizslēdz ielu apgaismojumu

Rēzekne ir no tām pilsētām, kas neievieš pārāk drastiskus pasākumus, raksturojot pašvaldības pieeju, skaidro energopārvaldniece Bārdule.

Daina Bārdule
Rēzeknes domes energopārvaldniece

“Ja citi slēdz ārā ielu apgaismojumu, mēs to nedarām, jo pilsētā gandrīz pilnībā ir ieviests energoefektīvais LED apgaismojums.”

Vienlaikus viņa atzīst, ka energopārvaldība pašvaldībā kļuvusi stingrāka un pārdomātāka. Viņa īpaši atzīmē no septembra ieviesto pašvaldības ēku energoefektivitātes digitālo uzraudzības sistēmu. Pašlaik projekts ir uzsākts, bet plānos ir viedās apkures monitorēšanas un regulācijas sistēmai pieslēgt visas pašvaldības un arī tās kapitālsabiedrību ēkas.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Ceram, ka mēneša laikā saņemsim iepirktos papildus siltuma kontroles sensorus, ko varēsim uzstādīt pašvaldību objektos,” piebilst Bārdule.

Viņa atzīmē, ka šoruden ieviestā sistēma jau dod pirmos rezultātus: “Eksperimentējam ar siltummezglu, analizējam katras ēkas energoefektivitātes specifiku. Tas viss atrodas izzināšanas stadijā, ļaujot pievērsties šiem jautājumiem efektīvāk.”

Krīzē ātras izmaiņas var panākt tikai sentēvu metodēm

“Maksa par energoresursu patēriņu ir ievērojama pašvaldības budžeta sastāvdaļa, tāpēc šai jomai uzmanība ir jāpievērš visu laiku,” uzsver Liepājas pašvaldības pārstāvis Tīdens.

Mārtiņš Tīdens
Liepājas pašvaldības pārstāvis

“Krīzes apstākļos kaut ko ātri izmanīt var tikai ar sentēvu metodēm.”

Viņš atzīmē, ka Liepājā kā pirmajā pašvaldībā Latvijā tika ieviesta starptautiski akreditēta energopārvaldības sistēma ISO 50001, kur katrai no pašvaldības iestāžu ēkām ir uzdots enerģiju patēriņa plāns, kas tiek koriģēts katru gadu un tā izpilde vai neizpilde ir redzama jebkurā gada dienā.

“Tas nozīmē, ka katrā ēkā iespējams sasniegt un noturēt ēkām un tās iemītniekiem optimālu iekštelpu mikroklimatu,” skaidro Tīdens.

“Investējam ne tikai tehnoloģijās, bet arī darbinieku izglītošanā un motivācijā. Un tad krīzes laikā darbinieki, pat bez jebkādas mudināšanas, sāk rīkoties taupīgāk.”

Žurnālists kopš 1992. gada. Atspoguļo sociālpolitiskus notikumus un procesus. Strādā ar pārliecību, ka uzticamas ziņas ir pirmās nepieciešamības prece ikvienam, kā arī vitamīni veselīgas pilsoniskās telpas veidošanā.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm