tv3.lv

Siguldas mērs: Latvijas valdība pret Ukrainas bēgļiem izmanto “aukstās dušas” jeb pārsteiguma metodi

Pašvaldību budžeti šogad nonākuši saspringtu izvēļu priekšā. Karš Ukrainā pastiprinājis energoresursu un citu cenu lēcienu. Vienlaikus tieši reģionos jāskatās Ukrainas bēgļiem acīs un jāatbild uz jautājumu – kas notiks, kad valsts atbalsts beigsies?

Pēdējais brīdis apzināt, kuras viesnīcas arī turpmāk būtu gatavas vēl izmitināt Ukrainas bēgļus, atsakoties no vasaras tūrisma peļņas. Tā uzskata pašvaldības, kas valdībai pārmet bezatbildīgu un novēlotu plānošanu.

Reģionu balsī šodien runāja Valkas, Siguldas un Saldus mēri. Visi kā viens ir sašutuši. Galvenais – par neziņu. Jau divus mēnešus darba sanāksmēs ministriem un deputātiem taujājuši, kāds ir plāns pēc 90 dienu sliekšņa, bet atbildes nebija vēl šorīt.

Māris Zusts
Saldus novada domes priekšsēdētājs, LZP

“Skaidrs, ka paketei būs jāsamazinās, bet ir jāsniedz informācija, ka, teiksim, pēc 120. dienas situācija būs tāda vai tāda. Šobrīd ir akūta problēma – lēmuma pieņemšana. Skaidra, saprotama, neinterpretējama, tālāk izpildāma. Ja es sekotu noteikumiem, man bija pirmdien jāiet Brocēnos pie šiem cilvēkiem un jāsaka: jums kotlete vairāk nepienākas! Un vēl pēc pāris dienām jāiet pie basketbola komandas, kur bērni integrējušies, mācās, sporto, un jāsaka – 91. diena. Meklējiet, kur dzīvot!”

Ir gan arī pozitīvi lēmumi – beidzot sācis darboties mājokļa pabalsts privātpersonām, kuras ukraiņus izmitina pie sevis, bet par grupām, kas atrodas pašvaldību iestādēs un viesu mājās, skaidrības nav.

Tās ir, piemēram, sporta komandas, kur bērni no Ukrainas atbraukuši bez vecākiem. Vidēji uz 10 līdz 12 bērniem nozīmēts viens pieaugušais – aizbildnis. Un šādu bērnu Latvijā ir ap 1000.

Vents Armands Krauklis
Valkas novada domes priekšsēdētājs, Vidzemes partija

“Tas ir Latvijas goda un cieņas jautājums. Tie ir nepilngadīgie, daži pieaugušie, un, ja viņi pieskata 10 bērnus, viņi nevar strādāt. Un šī ir tā grupa, kura ir vislielākajā stresā. Valkā ir basketbolisti no Irpiņas, Mariupoles, kaujas zonas bez variantiem atgriezties. Jau tā stresa, jo vecāki ir tur, karā.”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reģionu pārstāvji cenšas panākt, ka visi patvēruma meklētāji nenonāk vienā “maisā”. Kādam bēgļu atbalsta centrā nepieciešams vien nokārtot vīzu, citam pabalsts ir tiešām izdzīvošanas jautājums. Neesam tik bagāti, lai atbalstu izšķiestu visiem vienādi, un tas vēlāk nepietiktu tiem, kuriem patiesi vajadzīgs.

Uģis Mitrevics
Siguldas novada domes priekšsēdētājs, NA

“Latvija šobrīd piekopj tradicionālo metodi – “aukstās dušas” metodi, kad cilvēki tiek nostādīti fakta priekšā. 90 dienas pagāja, paši domājiet, kā tiksiet galā. Ir tomēr jāskatās un jāvērtē dažādie portreti. Mamma ar mazu bērnu vai diviem, trim, pat četriem bērniem nebūs tā, kura aukstajā dušā restartēsies un sāks domāt, kā valstiski būtu vispareizāk. Pielietot visiem, ko esam pieņēmuši pēc 90 dienām, mēs nevarēsim.”

Un, citējot Saldus mēru, auksta duša vislabāk der pēc karstas pirts. Citādi var apaukstēties.

Līdzīgi kā nevalstiskās bēgļu atbalsta organizācijas, arī pašvaldības gribētu tikt iesaistītas lēmumu pieņemšanā jau laikus, nevis tikai cīnīties ar to sekām.

"Vairāk nekā 10 gadu laikā katrs Kristīnes sižets un īsfilma tapusi ar vislielāko atbildību pret skatītāju. Materiāls jau sen samontēts, bet Kristīne turpina domāt, ko un kā varēja labāk. Žurnālistika Kristīnei ļauj dot balsi tiem, kurus ikdienā nesadzirdam. Stāsta galvenā vērtība ir cilvēks. Vienmēr."

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm