Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Saeimas komisija noraida daugavpilietes iniciatīvu par latviešu valodas eksāmena atcelšanu
Saeimas komisijā šodien uzklausīja daugavpilieti, kura internetā savākusi vairāk nekā 10 000 parakstu, pieprasot atcelt normu, kas paredz latviešu valodas pārbaudes darba kārtošanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kuri savulaik atteikušies no Latvijas pilsonības un kuriem tagad vajag pagarināt uzturēšanās atļaujas. Deputātu vairākums gan uzskatīja, ka esošā kārtība nebūtu maināma.
Iniciatīvas autore skaidro, ka esot aptaujājusi vairākus krievvalodīgos pensionārus, kuriem gaidāmās latviešu valodas pārbaudes radījušas milzu stresu, kādā gadījumā sirmgalve pat esot saķērusi insultu.
“Latvijas sastāvā ir pilsēta Daugavpils. kurā var dzīvot un nerunāt latviski. Tas ir fakts!” – Tā saka iniciatīvas autore, četru bērnu māte no Daugavpils Olga Petkeviča, kura savulaik bija Daugavpils mēra Riharda Eigima padomniece komunikācijas jomā.
“Mēs neesam nekādi Putina aģenti, kas dzīvo Daugavpilī! Mums valoda ir komunikācijas instruments, tas nav tā, ka esam pret Latviju vai atbalstām citu valsti.”
Uzrunājot deputātus, Petkeviča uzsvēra, ka savulaik daudzi cilvēki, kas nu jau ir pieklājīgā vecumā, no Latvijas pilsonības atteicās par labu Krievijas pasei, jo Krievija piedāvāja iespēju ātrāk saņemt pensiju. Tagad latviešu valodas pārbaude daudziem nebūs pa spēkam. Runas beigās viņa teju valdīja asaras.
“Mani vecāki, kas ir naturalizējušies Latvijas pilsoņi, tāpat nerunā latviski! Viņi dzīvo Daugavpilī. Viņu bērnu paaudze, kā es, pārsvarā runā, mani bērni runās visi. Šie cilvēki prasa – ļaujiet mums mierīgi nomirt. Šie cilvēki, pret kuriem, atvainojiet, tie tiešām ir daudzi likteņi, cilvēki zvana un raksta joprojām. Viņi nav nekādi svešie. Viņi ir savējie.”
Valsts izglītības satura centru pēdējā laikā burtiski gāž riņķī satrauktu un sadusmotu krievvalodīgo zvani, kas satraukušies par pārbaudījumiem. Aprēķināts, lai apgūtu A2 valodas zināšanu līmeni, mācībām ir nepieciešami aptuveni divi mēneši, bet senioram, iespējams, trīs līdz četri.
“Pēdējos 3 mēnešus šie cilvēki vēršas pie mums, prasa, vai viņus izsūtīs, vai viņiem ir tiešām jākārto, kur var saņemt atbrīvojumus. Es aicinu dot signālu – nē, mēs nepārskatīsim šo normu, valoda cilvēkiem ir jāzina.”
Iekšlietu ministrijas pārstāvis uzsver, ka veci un nevarīgi cilvēki no pārbaudījuma tiks atbrīvoti.
“Atbrīvojums personām, kas ir līdz 15 gadiem vai pēc 75 gadu vecuma, šīm personām ir atbrīvojums no latviešu valodas pārbaudījumu kārtošanas. Protams, arī personas, kurām ir veselības traucējumi.”
Sēdes beigās komisijas deputāti nolēma šo iniciatīvu noraidīt. Tas nozīmē, ka vairāk nekā 20 000 Latvijas iedzīvotājiem pārbaudījums būs jānokārto līdz 1. septembrim, turklāt jāpierāda ikmēneša ienākumi vismaz 620 eiro apmērā. Ja pārbaudījumu nenokārtos, to var darīt atkārtoti, līdz tam pastāv iespēja saņemt termiņuzturēšanās atļauju, bet vienīgi tad, ja Latvijā ir laulātais vai darbavieta.
Ja pārbaudījumu nenokārtos vai klaji ignorēs, konkrētā persona saņems rīkojumu par termiņu, kurā jāatstāj valsts, taču personai ir tiesības pārsūdzēt valsts iestāžu lēmumu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
